Sinonīmi plašākā nozīmē
Hiperopija, hiperopija, hipermetropija, tālredzība, hiperopija, astigmatisms, tuvredzība
Definīcija
Tālredzības (hiperopijas) gadījumā pastāv nelīdzsvarotība starp refrakcijas spēju un acs ābola garumu. Tālredzīgi cilvēki labi redz tālumā, bet objekti šķiet izplūduši no tuvuma. Acs ābols ir pārāk īss attiecībā pret refrakcijas spēju (aksiālā hiperopija) vai refrakcijas spēja ir pārāk vāja attiecībā pret acs ābolu (refrakcijas hiperopija).
Aksiālā hiperopija (aksiālā hiperopija – tālredzība) ir daudz biežāk sastopama nekā refrakcijas hipermetropija (refrakcijas hiperopija – tālredzība) un gandrīz vienmēr ir iedzimta. Tās ir vai nu acs ābola malformācijas, vai arī acs ābols vienkārši ir kļuvis pārāk īss. Dažos gadījumos, īpaši smagas tālredzības (hiperopijas) gadījumos, tā var būt arī iedzimta.
Refrakcijas hipermetropija parasti ir tā sauktā bezlēcība, kurā pilnībā trūkst acs lēcas. Cits cēlonis var būt arī lēcas dislokācija (afakiskā hiperopija), kurā lēca neatrodas savā dabiskajā vietā (lēcas luksācija). Tomēr šajā gadījumā refrakcijas jauda netiek pilnībā atcelta, jo radzene to pārvalda apmēram divas trešdaļas.
Taču cilvēks bez objektīva vairs nevar uzņemt (fokusā esošie objekti). Tālredzīgiem cilvēkiem staru fokusa punkts, kas paralēli iekļūst acī, tiek attēlots aiz tīklenes. Tomēr, lai varētu attēlot objektus fokusā, fokusa punktam jāatrodas tieši uz tīklenes.
Ar objektīva palīdzību cilvēks spēj mainīt fokusu noteiktā diapazonā starp tuvu un tālu. Šo procesu jeb precīzāk fokusēšanu no attāluma uz tuvumā esošajiem objektiem sauc arī par akomodāciju. Šī īpašība ir vislabāk attīstīta bērnība un samazinās līdz ar vecumu lēcas elastības zuduma dēļ.
Tas noved pie fenomena t.s presbiopija. Pusaudži zemu vai vidēju tālredzību var kompensēt ar spēju pielāgoties, palielinot izmitināšanas iespējas. Tam ir divas sekas: pirmkārt, tālredzību var pamanīt tikai vēlākā dzīves posmā, un, otrkārt, hroniski palielināta akomodācija izraisa to, ka muskulis, kas ir atbildīgs par akomodāciju (ciliārais muskulis), laika gaitā pierod pie tā un nespēj pilnībā atslābināties (akomodācijas spazmas). .
Šo tālredzības veidu sauc arī par latentu hiperopiju (neatklātu tālredzību). Pusaudžiem tā veido apmēram pusi no kopējās tālredzības, bet pusmūžā - ceturto daļu. Tikai tad, ja pusaudzis ar tālredzību pārliecinās, ka nēsā savu brilles kontaktlēcas cik bieži vien iespējams, laika gaitā ciliārais muskulis var daļēji atslābt.
Otra tālredzības daļa, kuru nevar kompensēt un līdz ar to arī nevar labot brilles or kontaktlēcas, sauc par manifestu hiperopiju (pastāvīgu tālredzību). Tas ir fokusa attāluma apgrieztais lielums. Vērtības vienmēr attiecas uz tālāko punktu.
Tas ir tieši tas punkts, kurā acs ir fokusā bez pielāgošanās, ti, pilnībā atslābināta. Parastā redzē šis punkts atrodas bezgalībā. Tālredzīgajam tas ir virtuāls un atrodas aiz acs.
