Aptaujāšana (anamnēze)
Šeit ārsts interesējas par iepriekšējām saslimšanām (piem., iepriekšēju infarktu), par šobrīd esošajām sūdzībām un saslimšanām un pašreizējo ārstēšanu. Turklāt ārsts jautā, vai kāds ir pilnīgs sporta iesācējs, vai ir vai jau sporto (ja jā, tad cik lielā mērā?).
Stresa tests
Stresa testu parasti veic veloergometrijas veidā ar stresa EKG un asinsspiediena mērīšanu. Lai tests būtu jēgpilns, slodze jāpalielina līdz subjektīvam spēku izsīkumam. Ergometrijas laikā tiek pārbaudīta arī asinsspiediena un slodzes EKG, lai noteiktu patoloģiskas izmaiņas, piemēram, paaugstinātu asinsspiedienu, sirds aritmiju vai koronāro artēriju (KSS) sašaurināšanās pazīmes.
Profilaktiskās veselības aprūpes pārbaudes
Sporta medicīnas pārbaudē atkarībā no plānotās slodzes, pacienta vecuma un iepriekšējās vēstures var tikt veiktas turpmākas tehniskās pārbaudes, piemēram, plaušu funkcionālās pārbaudes (spirometrija) vai sirds ultraskaņas izmeklēšana (ehokardiogrāfija). Dažos gadījumos ārsts noteiks arī rentgena pārbaudi, datortomogrāfiju vai MRI.
Vingrojuma stāvokļa novērtējums
Novērtējums ir balstīts uz ergometrijas rezultātu. Individuālo sniegumu salīdzina ar normālo vērtību, kas iegūta, izmantojot dzimuma, auguma, svara un vecuma tabulas. Tāpēc apmācības nosacījums ir izteikts procentos, piemēram, 130 procenti vai tikai 85 procenti no normālās vērtības. Apmācības statusu var izmantot, lai novērtētu, vai fiziskā sagatavotība ir pietiekama personīgajiem plāniem un mērķiem (piemēram, maratonam, kas mazāks par četrām stundām, vai lielai pārgājiena tūrei).
Iepriekšējo apmācību kvalitātes novērtējums
Individuālas apmācības programmas izveide
Treniņu programma satur personīgo treniņu pulsu, informāciju par individuāli piemērotu treniņu apjomu treniņa sākumam, kā arī sistemātiskus treniņu apjoma palielinājumus līdz personīgā treniņa mērķa sasniegšanai. Tā var būt programma, kas ilgst vairākus mēnešus vai pat vairākus gadus.
