Slimnīcas Vācijā – dati un fakti

Salīdzinot ar pagātni, pacienti slimnīcā pavada mazāk dienu. Uzturēšanās ilgums samazinājās no desmit (1998) līdz vidēji 7.3 dienām (2017). Iemesls: slimnīcām vairs netiek maksāta atkarībā no pacientu uzturēšanās ilguma, bet gan saskaņā ar fiksētām vienotām likmēm par katru gadījumu (DRG).

Savukārt uzturēšanās gadījumu skaits pieaug: 2012. gadā slimnīcas Vācijā sniedza stacionāro aprūpi 18.6 miljoniem cilvēku. 2017. gadā šis rādītājs jau bija 19.4 milj.

Slimnīca – definīcija

Likumdevējs slimnīcu definē kā jebkuru iestādi, kurā tiek diagnosticētas, izārstētas un/vai atvieglotas slimības, kaites vai fiziskas traumas ar medicīnas un māsu palīdzību, tiek nodrošināta dzemdniecība un kurā var izmitināt un barot aprūpējamos pacientus vai personas. Slimnīcām ir jāatrodas pastāvīgā ārsta medicīniskā uzraudzībā, tām ir jābūt pietiekamām diagnostikas un terapeitiskajām iespējām, lai tās varētu pildīt savas pilnvaras, un tām jāstrādā saskaņā ar zinātniski atzītām metodēm.

Tendence uz privatizāciju

Tā kā slimnīcas ar valsts sponsoriem (pašlaik 30 procenti) bieži ir īpaši lielas, lielākā daļa gultu (47.8 procenti) atrodas šeit. Arī šeit kļūst acīmredzama tendence uz privatizāciju, un gultu īpatsvars privātajās slimnīcās (šobrīd virs 30 procentiem) nepārtraukti pieaug. Turpretim gultu īpatsvars bezpeļņas slimnīcās samazinās (no 34.1 procentiem 2012. gadā līdz 18.7 procentiem 2017. gadā).

Pilnas un dienas aprūpes slimnīcas pakalpojumi, ko sniedz slimnīcas, kas iekļautas attiecīgās federālās zemes slimnīcu prasību plānā, tiek apmaksāti saskaņā ar Federālo slimnīcu tarifu rīkojumu vai Slimnīcu atlīdzības likumu. Visām valsts un bezpeļņas slimnīcām ir jāiesniedz rēķini saskaņā ar šiem noteikumiem. Savukārt privāto slimnīcu gadījumā ir arī slimnīcas, uz kurām neattiecas likumā noteiktās normas un tāpēc tās var brīvi noteikt cenas. Tas var radīt grūtības atlīdzināt slimnīcas pakalpojumus no veselības apdrošināšanas.

Stacionārs pret ambulatori

Nākotnē ir jāsamazina striktā nošķiršana starp ambulatorajiem ārstiem un visu veidu klīnikām. Integrētā aprūpe”, kas tika ieviesta 2000. gada veselības reformas ietvaros, koncentrējas uz visaptverošiem aprūpes veidiem. Tas veicina lielāku dažādu disciplīnu un nozaru (ģimenes ārstu, speciālistu, slimnīcu) tīklu veidošanu. Tas paredzēts, lai uzlabotu pacientu aprūpes kvalitāti un samazinātu veselības aprūpes izdevumus.

Slimnīcu veidi

Vācijā ir dažāda veida slimnīcas. Tādējādi tiek nošķirtas universitātes slimnīcas, vispārējās slimnīcas, specializētās slimnīcas, saistītās slimnīcas, prakses klīnikas un dienas un nakts slimnīcas.

  • Universitātes slimnīcas ir paredzētas, lai sniegtu iedzīvotājiem visaptverošu stacionāro aprūpi. Vēl viens uzsvars tiek likts uz medicīnisko izglītību un pētniecību.
  • Vispārējās slimnīcas ir paredzētas, lai sniegtu iedzīvotājiem visaptverošu stacionāro aprūpi. Šeit ir vairākas medicīnas specialitātes.
  • Speciālās slimnīcas ir specializējušās noteiktās jomās (piemēram, endokrinoloģijā, dermatoloģijā, oftalmoloģijā).
  • Stacionārajās slimnīcās medicīniskos pakalpojumus sniedz nevis algoti ārsti, bet gan līgumārsti privātpraksē. Slimnīca nodrošina tikai telpas un rūpējas par izmitināšanu, ēdināšanu un pacientu aprūpi.
  • Dienas klīnika ir ambulatorās/daļējas stacionārās aprūpes iestāde. Šeit pacientus var ārstēt vai aprūpēt līdz 24 stundām. Slimnīcās arvien vairāk ir ķirurģisko dienas klīniku – šeit tiek veiktas ambulatorās operācijas.

Principā pacients var brīvi izvēlēties slimnīcu. Tomēr ne visas ārstēšanas iespējas tiek piedāvātas katrā slimnīcā. Šeit var noderēt ieskats klīnikas kvalitātes ziņojumā: kopš 2005. gada klīnikām ir noteikts pienākums sniegt informāciju par savām struktūrām un pakalpojumiem.

Slimnīcas tiek iedalītas dažādās kategorijās atkarībā no to aprūpes lomas. Izšķir pamata un standarta aprūpes klīnikas, reģionālās slimnīcas ar vidēju aprūpes līmeni un slimnīcas ar fokusu (piemēram, universitātes slimnīcas) ar maksimālo aprūpes līmeni. Klīnikas parasti iedala tādās nodaļās kā iekšējās medicīnas, ķirurģijas, LOR, dermatoloģijas vai uroloģijas nodaļas. Lielākajā daļā slimnīcu ir arī intensīvās terapijas nodaļas.