Molsidomīns: iedarbība, pielietojums, blakusparādības

Kā darbojas molsidomīns

Molsidomīns ir zāles no vazodilatatoru grupas. Aktīvajai sastāvdaļai ir vazodilatējošas un asinsspiedienu pazeminošas īpašības.

Koronāro artēriju slimības (CAD) gadījumā koronārie asinsvadi ir sašaurināti, parasti arteriosklerozes (“artēriju sacietēšanas”) dēļ. Koronārie asinsvadi apgādā sirds muskuļu šūnas ar skābekli un barības vielām.

Vēlāk, kad koronārie asinsvadi jau ir vairāk saspiesti, sāpīgi stenokardijas lēkmes var rasties pat miera stāvoklī. Sirds nepietiekama piegāde var izraisīt arī sirds aritmijas un sirds mazspēju. Ja koronārais asinsvads ir pilnībā bloķēts, rodas sirdslēkme vai pēkšņa sirds nāve.

Molsidomīns paplašina traukus

Molsidomīns ir tā sauktais “priekšzāles” – tas organismā vispirms tiek pārveidots par aktīvo NO divos posmos: Pirmkārt, molsidomīns ar asinīm tiek transportēts no zarnām uz aknām, kur pārvēršas par linsidomīnu. Tas tiek izlaists atpakaļ asinsritē, kur tas lēnām sadalās par NO un citu vielmaiņas produktu, neiesaistot paša organisma fermentus.

Priekšrocība salīdzinājumā ar citiem NO izdalošiem līdzekļiem

Atšķirībā no citiem NO izdalošajiem līdzekļiem, piemēram, nitroglicerīnam, kurā NO tiek atbrīvots fermentatīvi, molsidomīns neizraisa tā saukto nitrātu toleranci. Šī “tolerance” (zāles samazinātas iedarbības nozīmē) rodas tāpēc, ka fermentu, kas nodrošina NO izdalīšanos, arvien vairāk kavē tieši šis atbrīvotais NO.

Izmantojot molsidomīnu, šāds nitrātu nesaturošs intervāls nav nepieciešams, jo, kā jau minēts, NO šeit izdalās neenzimātiski. Tāpēc to var lietot no rīta un vakarā.

Absorbcija, sadalīšanās un izdalīšanās

Pēc molsidomīna uzņemšanas tas caur zarnām nonāk asinsritē un sasniedz aknas. Tur tas tiek pārveidots par linsidomīnu, kas pēc nonākšanas asinīs lēnām sadalās, izdalot NO.

Kad lieto molsidomīnu?

Molsidomīns ir apstiprināts Vācijā un Austrijā stenokardijas profilaksei un ilgstošai ārstēšanai gadījumos, kad citas zāles nepanes vai tās nedrīkst lietot, kā arī gados vecākiem pacientiem. Tas nav piemērots stenokardijas lēkmes akūtai terapijai!

Kā tiek lietots molsidomīns

Molsidomīnu parasti lieto kā tableti vai ilgstošas ​​​​darbības tableti (lēnas darbības tableti). Tomēr, ja nepieciešams, ārsti aktīvo vielu var ievadīt arī tieši vēnā (intravenozai lietošanai).

Ilgstošas ​​​​darbības tabletes lieto vienu vai divas reizes dienā. Ja deva ir pārāk liela, vienkārši nesadaliet ilgstošās darbības tabletes. Tā vietā jālieto mazākas devas neaizkavētas tabletes vai jāsamazina deva līdz vienai reizei dienā.

Molsidomīnu lieto neatkarīgi no ēdienreizēm, uzdzerot glāzi ūdens, aptuveni vienādos intervālos.

Kādas ir molsidomīna blakusparādības?

Tā kā molsidomīns paplašina asinsvadus, vienam līdz desmit procentiem pacientu ir zems asinsspiediens un galvassāpes, īpaši ārstēšanas sākumā.

Reizēm molsidomīns var izraisīt arī “ortostatisku disregulāciju”, kas ir reibonis, pieceļoties no guļus vai sēdus stāvokļa.

Kas man būtu jāzina, lietojot molsidomīnu?

Kontrindikācijas

Molsidomīnu nedrīkst lietot šādos gadījumos:

  • akūta asinsrites mazspēja
  • stipri pazemināts asinsspiediens (smaga hipotensija)
  • vienlaicīga šķīstošās guanilāta ciklāzes agonistu lietošana (piemēram, riociguats – lieto īpašās plaušu hipertensijas formās)

Mijiedarbība

Pirmkārt, molsidomīnu nedrīkst lietot kopā ar PDE-5 inhibitoru klases zālēm (sildenafils, vardenafils, tadalafils, avanafils), jo tas dažkārt var izraisīt dzīvībai bīstamu asinsspiediena pazemināšanos.

Mašīnu satiksme un darbība

Vecuma ierobežojums

Lietošana bērniem un pusaudžiem līdz 18 gadu vecumam nav pētīta, tāpēc to nevar ieteikt.

Grūtniecība un zīdīšana

Molsidomīna drošība grūtniecēm nav pētīta. Tādēļ aktīvo vielu nedrīkst lietot grūtniecības laikā – ja vien ārstējošais ārsts to neuzskata par absolūti nepieciešamu.

Kā iegūt zāles, kas satur molsidomīnu

Preparāti, kas satur aktīvo vielu molsidomīnu, ir pakļauti recepšu un aptieku prasībām Vācijā, Austrijā un Šveicē katrā devā un iepakojuma lielumā.

Kopš kura laika Molsidomīns ir pazīstams?

Tomēr pagāja vēl aptuveni gadsimts, līdz organiskie nitrāti tika tālāk attīstīti un šajā procesā tika mazinātas blakusparādības. 1986. gadā molsidomīns tika apstiprināts tirdzniecībai Vācijā. Tā kā patentu aizsardzības termiņš ir beidzies, tagad ir arī ģenēriskās zāles, kas satur šo aktīvo vielu.