Koronavīrusa vakcīna: Valneva

Kas ir Valneva Covid vakcīnai?

Francijas ražotāja Valneva vakcīna VLA2001 ir inaktivēta vakcīna pret koronavīrusu. Tas ir izstrādāts, lai apmācītu cilvēka imūnsistēmu aizsargāties pret Sars-CoV-2 koronavīrusu.

VLA2001 sastāv no (veselām) nereplicējamām Sars-CoV-2 vīrusa daļiņām. Šie inaktivētie vīrusi nevar izraisīt Covid-19 slimību.

Eiropas Zāļu aģentūra (EMA) 19. gada 23. jūnijā izdeva ieteikumu Covid-2022 vakcīnai, kas padara to par sesto pieejamo pārstāvi Eiropas Savienībā. Valneva var lietot pirmreizējai vakcinācijai personām vecumā no 18 līdz 50 gadiem. Tas nozīmē, ka otrā vai trešā vakcinācija šobrīd (vēl) nav ieteicama.

Inaktivētās vakcīnas ir bijušas jau ilgu laiku. Piemēram, plaši izmantotās vakcīnas, piemēram, pret poliomielītu vai ērču encefalītu, ir balstītas uz to pašu darbības veidu kā pret Valneva.

Inaktivētām inaktivētām vakcīnām ir viena priekšrocība: imūnsistēma apgūst visas koronavīrusa atpazīšanas struktūras (antigēnus). Tas nozīmē, ka atšķirībā no iepriekš apstiprinātajām Covid-19 vakcīnām cilvēka imūnsistēma veido antivielas ne tikai pret smailes proteīnu, bet arī pret citām Sars-CoV-2 ārējā apvalka struktūrām.

Kas ir zināms par Valņevas vakcīnu?

Vienkārši sakot, tas nav "klasisks (placebo kontrolēts) efektivitātes pētījums", bet gan tiešs salīdzinājums ar jau pārbaudītu un apstiprinātu koronavīrusa vakcīnu.

Šajā gadījumā ražotājs Valneva meklēja salīdzinājumu ar Vaxzevria no AstraZeneca. Iepriekšējais intensīvais drošības pārskats pirms Vaxzevria apstiprināšanas un drošības dati, kas savākti pēc Vaxzevria apstiprināšanas, nodrošina stabilu datu bāzi šādai pieejai.

Vēl viens aspekts no tīri praktiskā viedokļa: tikmēr jau kādu laiku turpinās Koronas pandēmija. Tāpēc arvien grūtāk ir atrast piemērotus pētījuma dalībniekus lieliem efektivitātes pētījumiem, kuri jau nav ne vakcinēti, ne inficēti ar koronavīrusu.

Pētījumā tika pārbaudīts saražoto (neitralizējošo) antivielu daudzums un pārbaudīta vispārējā panesamība.

Tipiskas vakcīnas reakcijas bija vieglas un pārejošas. Tagad PEI pēc apstiprināšanas rūpīgi un nepārtraukti uzrauga drošību. Antivielu atbildes reakcija bija salīdzināma ar Vaxzevria reakciju. Vakcīna izraisīja līdzīgi spēcīgas imūnās atbildes visās pētītajās vecuma grupās. Tomēr vidēja vecuma grupas no 50 gadiem netika iekļautas, tāpēc no datu kopām nevar izdarīt turpmākus secinājumus.

Kādus aktīvos pastiprinātājus (adjuvantus) satur Valneva?

Atšķirībā no mRNS un vektora vakcīnām, inaktivētās vakcīnas paļaujas uz noteiktām (adjuvantu) vielām, lai izraisītu spēcīgu imūnreakciju. Bez šiem pastiprinātājiem, ko sauc arī par adjuvantiem, inaktivētās vakcīnas parasti nav pietiekami efektīvas.

Adjuvanti darbojas kā “brīdinājuma signāls” vakcinētās personas imūnsistēmai. Tie piesaista specializētas imūnās šūnas injekcijas vietā. Tikai pēc tam tiek uzsākta vēlamā imūnā atbilde uz inaktivētajām vīrusa daļiņām pietiekamā stiprumā.

Šādi adjuvanti ir daļa no VLA2001 Valneva vakcīnas:

Aluns: parasti dažādu alumīnija sāļu maisījums. Vakcīnu ražotāji alaunu izmantojuši jau sen – piemēram, difterijas un stingumkrampju vakcīnās, kā arī daudzās citās. Lai gan adjuvants ir lietots ilgu laiku, tā faktiskais darbības mehānisms vēl nav pilnībā izprasts. Eksperti pieļauj, ka Alum darbojas netieši. Tas izraisa nespecifisku lokālu iekaisumu injekcijas vietā.

Aluna lietošana ir saistīta ar zināmu komplikāciju risku (ļoti retos gadījumos) (piem.: Autoimūnais sindroms, ko izraisa adjuvanti, saīsināti ASIA). Tomēr eksperti pieņem nepārprotami pozitīvu riska un ieguvuma attiecību.

Šis CpG motīvs ir īpaši atrodams visdažādāko baktēriju un vīrusu ģenētiskajā materiālā – tādēļ termins “konservētas struktūras”. Imūnās šūnas spēj atpazīt šos raksturīgos CpG motīvus, izmantojot specializētus receptorus (Toll līdzīgu receptoru, TLR9).

Tas pastiprina imūnreakciju pret vakcīnu vai inaktivētām vīrusa daļiņām. CpG adjuvants jau ir izrādījies efektīvs un panesams B hepatīta vakcinācijā (HBV vakcinācija).

Kā tiek ražota Valņevas vakcīna?

Pirmkārt, vakcīnas ražotājs laboratorijā pastiprina dabisko Sars-CoV-2 patogēnu. Lai to izdarītu, laboratorijā šūnu kultūrā audzē tā sauktās CCL81 Vero šūnas. Vero šūnas pašas ir cilmes šūnām līdzīgas šūnas, kas iegūtas no primātu nieru šūnām.

Šīs šūnas tagad ir inficētas ar Sars-CoV-2. Pēc tam patogēns ātri vairojas šūnas iekšienē. Noteiktā brīdī šūnu kultūrās ir pietiekami daudz jaunu vīrusu daļiņu. Nākamajā solī Vero šūnas tiek iznīcinātas (šūnu līze) un vīrusa daļiņas tiek “savāktas”.

Šim nolūkam vīrusa daļiņas tiek atdalītas no atlikušajiem Vero šūnu fragmentiem, izmantojot noteiktas attīrīšanas procedūras.