Īss pārskats
- Apraksts: Augstuma slimība attiecas uz simptomu grupu, kas rodas no skābekļa trūkuma lielā augstumā (piemēram, kalnos).
- Simptomi: parasti simptomi ir nespecifiski (piemēram, galvassāpes, slikta dūša, reibonis), bet var attīstīties dzīvībai bīstama plaušu tūska lielā augstumā vai augstkalnu smadzeņu tūska.
- Cēloņi: Ķermeņa adaptācijas grūtības samazināta skābekļa satura un gaisa spiediena dēļ lielākā augstumā.
- Diagnoze: saruna ar ārstu, fiziska pārbaude (piemēram, asins analīze, asins gāzu analīze, rentgens, CT, MRI).
- Ārstēšana: atpūta, fiziska atpūta, medikamenti (piemēram, pretsāpju līdzekļi, pretvemšanas līdzekļi, deksametazons, acetazolamīds), skābekļa ievadīšana. Smagos gadījumos ir nepieciešams arī ātri nolaisties zemākā augstumā.
- Kurss: ar pareizu ārstēšanu simptomi parasti izzūd vienas līdz divu dienu laikā. Smagos gadījumos (piemēram, plaušu tūska vai smadzeņu tūska lielā augstumā) un/vai neadekvāta ārstēšana pastāv risks, ka skartās personas nonāks komā un nomirs.
- Profilakse: Lēnām pacelšanās un ķermeņa pieradināšana pie augstuma ir labākais profilakses pasākums. Izņēmuma gadījumos un tikai pēc ārsta norādījuma palīdz tādas zāles kā acetazolamīds vai deksametazons.
Kas ir augstuma slimība?
Augstuma slimība (pazīstama arī kā High Altitude Illness jeb HAI vai D'Acosta slimība) ir simptomu kopums, kas rodas skābekļa trūkuma dēļ organismā lielā augstumā. Tādā gadījumā organisms nespēj apstrādāt zemāko skābekļa saturu gaisā un krītošo gaisa spiedienu lielā augstumā, un attīstās dažādi simptomi.
Augstuma slimība visvairāk izpaužas kā galvassāpes. Parasti no tā var izvairīties, veicot pienācīgu profilaksi, īpaši lēnām pielāgojoties augstumam. Ja slimā persona nereaģē atbilstoši un, neraugoties uz simptomiem, paceļas tālākā augstumā, sūdzības var pārvērsties dzīvībai bīstamā smadzeņu tūskā augstkalnā vai plaušu tūskā lielā augstumā.
Atkarībā no simptomiem, kas rodas, augstuma slimību iedala:
- Akūta kalnu slimība (īsumā AMS)
- Liela augstuma smadzeņu tūska (īsumā HACE).
- Plaušu tūska lielā augstumā (HAPE)
Šīs augstuma slimības formas rodas gan atsevišķi, gan kombinācijā. Pāreja no vienas formas uz otru bieži ir šķidra.
Kādā augstumā rodas augstuma slimība?
Augstuma slimības simptomi var parādīties pat aptuveni 2,500 metru augstumā. Visbiežāk rodas akūta augstuma slimība vai kalnu slimība. Tas notiek aptuveni 30 procentiem kalnu pārgājienu, kuru augstums pārsniedz 3,000 metrus. Retos gadījumos augstuma slimība rodas pat 2,000 metru augstumā.
Ekstremālos augstumos virs aptuveni 5,300 metriem parasti attīstās smagas augstuma slimības formas (smadzeņu tūska augstkalnē un plaušu tūska) un ir dzīvībai bīstamas. Tie ir vieni no biežākajiem alpīnistu nāves cēloņiem.
Kalnu (piemēram, Andu) iemītniekiem parasti nav augstuma slimības simptomu, jo viņu ķermenis ir pielāgojies vides apstākļiem.
Kas tiek ietekmēts?
Augstuma slimība pamatā var skart ikvienu, kurš dodas uz augstāku augstumu (piemēram, alpīnisms vai ceļo uz augstākām vietām) vai tur dzīvo (piemēram, kalnu ciematu iedzīvotāji). Līdz vienam no ceturtajiem cilvēkiem, kas dzīvo nelielā augstumā vai zemienē un pavada laiku augstumā virs 2,500 metriem, lēnām neaklimatizējot ķermenim, ir (parasti viegli) augstuma slimības simptomi.
Vecus cilvēkus skar tikpat bieži kā jaunākus, vīriešus tikpat bieži kā sievietes, bet sportisti ne retāk kā netrenētos. Pat tam, vai kāds smēķē, nav nozīmes tam, vai viņam attīstās augstuma slimība. Šķiet, ka tikai bērni ir vairāk pakļauti augstuma slimībām nekā pieaugušie.
Kādi ir augstuma slimības simptomi?
Augstuma slimības simptomi parasti sākas ar galvassāpēm, reiboni, sliktu dūšu un vispārēju nespēku. Pulss paātrinās (tahikardija). Šīs agrīnās brīdinājuma pazīmes par sākas vai akūtu augstuma slimību ir jāuztver nopietni. Vismaz skartajiem ir svarīgi nekavējoties atpūsties.
Simptomi parasti parādās sešas līdz desmit (vis agrāk četras līdz sešas) stundas pēc saskares ar augstumu (virs 2,000 līdz 2,500 metriem).
Tikai tad, kad simptomi ir pilnībā izzuduši, ir ieteicams turpināt augšupeju. Ja slimnieki turpina augt, neskatoties uz simptomiem, viņu stāvoklis parasti pasliktinās 24 līdz XNUMX stundu laikā. Ir skaidras brīdinājuma zīmes, piemēram:
- Slimajai personai ir slikta dūša, un viņam ir vemšana.
- Viņam ir spēcīgas nepārtrauktas galvassāpes; parasti pierē un deniņos, reti vienpusēji vai pakausī; galvassāpes pastiprinās ar fizisko piepūli.
- Viņa sniegums strauji samazinās. Viņš var tikt līdzi tikai ar grūtībām.
- Skartā persona saņem sirdsklauves.
- Pat bez stresa viņam ir grūti elpot.
- Viņš jūtas garīgi sasists, apātisks un apmulsis.
- Skartajai personai attīstās sauss klepus.
- Viņam ir reibonis un reibonis.
- Viņam ir nestabila gaita (“svārstības”).
- Viņš izdala daudz mazāk urīna nekā parasti (mazāk par puslitru tumša urīna dienā).
- Slimā persona nevar aizmigt vai gulēt visu nakti (miega traucējumi).
- Rokas un kājas dažreiz pietūkst.
Ja slimā persona turpina ignorēt simptomus, pastāv akūtas briesmas dzīvībai! Šajā gadījumā ir nepieciešams nekavējoties veikt ārkārtas pasākumus (skābekļa un medikamentu ievadīšana) un nolaisties zemākā augstumā.
Augstuma slimības pēdējā stadijā (augstkalnu smadzeņu un plaušu tūskas risks) simptomi vēl vairāk pasliktinās: galvassāpes ir neizturami smagas, palielinās sirdsklauves un slikta dūša. Dažos gadījumos cietušie fiziski vairs nespēj nolaisties. Šajā posmā viņi bieži vairs nespēj izdalīties urīnā.
Plaušu tūska lielā augstumā
Ja augstuma slimība jau ir tālu progresējusi, šķidrums uzkrājas plaušās un smadzenēs (tūska). Plaušu tūskas augstkalnu gadījumā slimnieki sāk stipri klepot, kas vēl vairāk apgrūtina elpošanu. Daži šajā procesā atklepo sarūsējušas brūnas gļotas. Plaušu tūska lielā augstumā ir novērojama aptuveni 0.7 procentiem alpīnistu, kuru augstums pārsniedz 3,000 metrus.
Smadzeņu tūska lielā augstumā
Ja attīstās augstkalnu smadzeņu tūska, cilvēki ar augstuma slimību piedzīvo halucinācijas un ir ļoti jutīgi pret gaismu (fotofobija). Daži šajā posmā uzvedas dīvaini (“traki”), pakļaujot sevi un citus briesmām. Sākotnējā miegainība dažkārt beidzas ar to, ka indivīds zaudē samaņu. Liela augstuma smadzeņu tūska skar aptuveni 0.3 procentus kāpēju virs 3,000 metru augstuma.
Ja nekas netiek darīts, skartie parasti mirst smagu komplikāciju dēļ.
Kā attīstās augstuma slimība?
Augstuma slimība rodas, ja ķermenim ir grūtības pielāgoties vides apstākļiem lielā augstumā. Palielinoties augstumam – piemēram, kāpjot augstā kalnā – gaisa spiediens un skābekļa saturs gaisā samazinās. Tas samazina skābekļa daļējo spiedienu (rāda skābekļa daudzumu asinīs), kas izraisa plaušu asinsvadu sašaurināšanos. Plaušas tādējādi absorbē mazāk skābekļa, kā rezultātā organisms ar asinīm vairs netiek apgādāts ar pietiekamu skābekļa daudzumu (hipoksija).
5,000 metru augstumā skābekļa saturs ir tikai uz pusi mazāks nekā jūras līmenī. Vairāk nekā 8,000 metru augstumā alpīnistam ir pieejami tikai 32 procenti skābekļa satura jūras līmenī.
Skābekļa trūkums asinīs liek ķermenim pielāgoties jaunajiem apstākļiem. Elpošana paātrina un sirds pukst ātrāk, lai caur plaušām transportētu vairāk skābekļa organismā. Ja orgāni joprojām nav pietiekami apgādāti ar skābekli, rodas augstuma slimība.
Skābekļa trūkums samazina spiedienu plaušu alveolās, izraisot pastiprinātu ūdens nogulsnēšanos no asinsvadiem apkārtējos audos. Noteiktos apstākļos tas noved pie šķidruma uzkrāšanās plaušās un smadzenēs (tūska) – attīstās plaušu tūska vai augstkalnu smadzeņu tūska.
Kā ārsts nosaka diagnozi?
Tā kā augstuma slimības simptomi sākumā bieži ir nespecifiski, ārstam ir svarīgi rūpīgi pārbaudīt skarto personu. Vairumā gadījumu tas, ka skartajai personai parādās simptomi lielā augstumā, jau norāda uz augstuma slimību.
Diagnozei ārsts vispirms veic detalizētu interviju (anamnēzi). Pēc tam viņš veic fizisko pārbaudi. Ja, piemēram, ārsts pamana gaitas grūtības un ievērojamu veiktspējas kritumu papildus stiprām galvassāpēm un nelabumam, tās jau ir skaidras augstuma slimības pazīmes.
Turklāt ārsts izslēdz citus simptomu cēloņus. Piemēram, galvassāpes rodas arī ar saules dūrienu, migrēnu, šķidruma trūkumu vai paaugstinātu asinsspiedienu (hipertensiju). Šim nolūkam ārsts jautā, piemēram, kur rodas galvassāpes (piem., uz pieres, pakauša, pie deniņiem) un kopš kura laika tās pastāv (jau pirms kāpiena vai tikai pēc tam?).
Ārsts pārbauda arī asinis. Asins gāzu analīze un asins vērtības palīdz izslēgt citas slimības (piemēram, pneimoniju), kurām rodas līdzīgi simptomi.
Ja ir aizdomas par tūsku plaušās vai smadzenēs, ārsts veic papildu izmeklējumus. Tie ietver, piemēram, krūškurvja rentgena izmeklēšanu, galvas un plaušu datortomogrāfiju vai elektroencefalogrāfiju (EEG, smadzeņu viļņu mērījumus).
Lai gan augstuma slimība nav uzreiz aiz katra simptoma lielā augstumā, aizdomas ir spēkā līdz skaidras diagnozes noteikšanai.
Ko var darīt pret augstuma slimību?
Pie pirmajām akūtas augstuma slimības pazīmēm ir svarīgi, lai slimnieki dotu savam ķermenim laiku pielāgoties. Viegliem vai vidēji smagiem simptomiem ieteicams paņemt brīvu dienu un atpūsties. Svarīgi arī dzert daudz šķidruma, bet ne alkoholu.
Lai ārstētu vieglus simptomus, piemēram, galvassāpes, var lietot pretsāpju līdzekli (piemēram, ibuprofēnu). Pret nelabumu palīdz pretvemšanas līdzekļi, kas nomāc sliktu dūšu. Tomēr ir svarīgi simptomus uztvert nopietni un neslēpt tos ar medikamentu lietošanu: atpūtieties un neturpiniet celties augšā, kamēr jums ir simptomi!
Ja šie pasākumi neuzlabo simptomus pēc vienas dienas, ir svarīgi nolaisties 500 līdz 1,000 metru augstumā. Smagu simptomu gadījumā vai ja simptomi turpina pasliktināties, cilvēkiem ar augstuma slimību nepieciešams nekavējoties un pēc iespējas tālāk nolaisties, kā arī meklēt medicīnisko palīdzību.
Ja simptomi ir smagi, ārsti ar skābekļa maskas palīdzību slimajai personai piešķir skābekli. Lai novērstu vai samazinātu ūdens aizturi organismā (tūsku), viņi ievada diurētisku līdzekli (dehidratācijas līdzekli), piemēram, acetazolamīdu.
Augsta augstuma smadzeņu tūskas gadījumā ārsts ievada arī kortizonu (deksametazonu); augstkalnu plaušu tūskas gadījumā ārsts ievada antihipertensīvus medikamentus (piemēram, nifedipīnu vai tadalafilu).
Šīs zāles nav piemērotas pašapstrādei vai augstuma slimības profilaksei! Smagu simptomu gadījumā vienmēr ir nepieciešama medicīniska palīdzība.
Dažos gadījumos ir lietderīgi ārstēt skarto personu hiperbariskā kamerā vai mobilā hiperbariskā maisā. Tur viņš atkal tiek pakļauts augstākam gaisa spiedienam, kas atbilst nolaišanās zemākā augstumā.
Kāda ir prognoze?
Vieglie augstuma slimības simptomi parasti izzūd vienas līdz divu dienu laikā. Nodrošināts:
To skarto skaits neturpina pieaugt.
- Jūs pavadīsiet atpūtas dienu.
- Viņi viegli uztver sevi fiziski.
- Jūs dzerat pietiekami daudz (vismaz 1.5 litrus dienā).
Turpretim smagi simptomi, piemēram, smadzeņu tūska lielā augstumā vai plaušu tūska lielā augstumā, rada akūtu draudu dzīvībai. Ja cietušie netiek ārstēti ātri un konsekventi, pastāv risks, ka viņi nonāks komā un pēc tam nomirs. Smadzeņu tūska lielā augstumā rodas aptuveni 0.3 procentiem kāpēju virs 3,000 metriem, plaušu tūska lielā augstumā ir aptuveni 0.7 procenti, no kuriem katrā gadījumā aptuveni 40 procenti skarto mirst.
Kā novērst augstuma slimību?
Lai novērstu augstuma slimību, ir svarīgi dot ķermenim laiku pielāgoties mainīgajiem vides apstākļiem (aklimatizācijai). Tas ir tāpēc, ka jo ātrāk jūs paceļaties, jo lielāks ir augstuma slimības attīstības risks. Ātrums, ar kādu jūs paceļaties, ir daudz svarīgāks par sasniegto augstumu.
Vienīgā efektīvā aizsardzība šeit ir pareizā “taktika” pacelšanās laikā: no augstuma no apm. 2,500 līdz 3,000 metru, dienā nedrīkst pārsniegt 300 līdz 500 metru augstumu. Ik pēc trim līdz četrām dienām paņemiet dienas pārtraukumu. Ja jums ir paaugstināts smadzeņu vai plaušu tūskas risks (piemēram, sirds slimība), dienā ieteicams pārvarēt ne vairāk kā 300 līdz 350 metrus virs jūras līmeņa.
Ja slimo ar sirds un asinsvadu vai plaušu slimībām, pirms došanās vairāk nekā 2,000 metru augstumā jālūdz padoms ārstam!
Ja vēlaties uzkāpt kopumā 4,000 līdz 5,000 metru augstumā, ieteicams pirms dažām dienām līdz nedēļai pavadīt 2,000 līdz 3,000 metru augstumā, lai aklimatizētu ķermeni. Tikai tad, kad šī aklimatizācijas fāze ir beigusies, jāturpina lēnām kāpt.
Izņēmuma gadījumos augstuma slimību ir iespējams novērst ar medikamentiem. Tie parasti ir paredzēti cilvēkiem, kuriem negaidīti jāpaceļas lielā augstumā, piemēram, neatliekamās palīdzības darbiniekiem, kas glābj ievainotu cilvēku. Dažos gadījumos profilaktiskas zāles ir noderīgas arī cilvēkiem, kurus jau ir skārusi augstuma slimība.
Preventīvie medikamenti jāapsver tikai atsevišķos gadījumos! Tie neaizstāj ķermeņa aklimatizācijas mēru augstumam, un tos drīkst lietot tikai pēc konsultēšanās ar ārstu!
Akūtām ārkārtas situācijām ir lietderīgi nēsāt arī pārvietojamu hiperbarisku kameru vai hiperbarisku maisu.
