Jods: iedarbība un ikdienas vajadzības

Kas ir jods?

Jods ir vitāli svarīgs mikroelements, kas steidzami nepieciešams cilvēka vairogdziedzera darbībai. Tā ir galvenā vairogdziedzera hormonu sastāvdaļa, kas galvenokārt regulē enerģijas metabolismu.

Turklāt tie ir iesaistīti kaulu veidošanās, augšanas un smadzeņu attīstības procesos. Ja ir ilgstošs (hronisks) joda deficīts, palielinās vairogdziedzeris (goiter).

Kā darbojas jods?

Jods tiek absorbēts ar pārtiku un metabolizējas vairogdziedzerī. Ar nodrošināto jodu vairogdziedzeris veido gan tiroksīnu (T3), gan trijodtironīnu (T4) – divus svarīgus vairogdziedzera hormonus.

Abu hormonu smalkā mijiedarbība būtiski kontrolē organisma enerģijas metabolismu.

Ja organisms ražo pārāk maz vairogdziedzera hormonu, ir nepietiekama vairogdziedzera darbība (hipotireoze). Tam var būt daudz iemeslu. Piemēram, to var izraisīt autoimūna reakcija pret vairogdziedzeri (piemēram, Hašimoto tiroidīts), vairogdziedzera ķirurģiska izņemšana vai (hroniski) izteikts joda deficīts.

Atkarībā no cēloņa hipotireoze var attīstīties arī mānīgi un cita starpā izpaužas kā koncentrēšanās problēmas vai negatīvi ietekmē psihi.

Cik daudz joda jums ir nepieciešams katru dienu?

Vidēji dienā organismam nepieciešami aptuveni 150 – 200 mikrogrami joda, lai veidotos pietiekams daudzums vairogdziedzera hormonu, taču faktiskais daudzums ir atkarīgs no vecuma.

Sievietēm, kuras ir grūtnieces vai baro bērnu ar krūti, var būt paaugstināta vajadzība pēc joda. Taču pētījumi par joda lietošanu grūtniecības laikā vēl nav skaidri – visus jautājumus par iespējamu joda papildināšanu grūtniecības laikā noskaidrojiet iepriekš pie ārstējošā ārsta.

Vācijas Uztura biedrība piedāvā šādus ieteikumus par ieteicamo ikdienas joda devu:

  • Zīdaiņiem un maziem bērniem līdz 12 mēnešu vecumam: 40-80 mikrogrami
  • Bērni līdz 10 gadiem: 100-140 mikrogrami
  • Bērni līdz 15 gadiem: 180-200 mikrogrami
  • Pusaudžiem un pieaugušajiem vecumā no 15 līdz 51 gadam: 200 mikrogrami
  • Pieaugušie no 51 gada: 180 mikrogrami
  • Grūtnieces: 230 mikrogrami
  • Sievietēm, kas baro bērnu ar krūti: 260 mikrogrami

Kādi pārtikas produkti satur jodu?

Taču Vācijā joda saturs augsnē ir zems. Līdz ar to uz tā ražotajā pārtikā arī parasti ir maz joda. Atkarībā no augsnes mēslošanas veida, dzīvnieku barībai pievienotā joda daudzuma vai jodētā galda sāls pievienošanas apstrādātiem pārtikas produktiem saturs var ievērojami atšķirties.

Parasti ikdienas joda nepieciešamību mūsdienās var pietiekami apmierināt ar sabalansētu un apzinātu uzturu. Pat taupīga, mērena jodētā galda sāls lietošana parasti var efektīvi novērst trūkumu. Taču nekādā gadījumā nedrīkst lietot aptiekās nopērkamās (mazās devās) joda tabletes pašam bez konsultēšanās ar ārstu! Ja jums ir aizdomas, ka jums varētu būt joda deficīts, tas noteikti jānoskaidro pie ārsta.

Kas notiek joda deficīta gadījumā?

Tomēr, ja joda deficīts saglabājas ilgu laiku, tas kļūst hronisks. Ķermenis reaģē, pastiprinot vairogdziedzera augšanu (goiteru). Tādā veidā tas mēģina ražot lielāku daudzumu vairogdziedzera hormonu. Tomēr tas neizdodas ilgstoša joda deficīta gadījumā.

Plašāku informāciju par joda deficītu varat atrast šeit.

Kā organismā izpaužas pārāk daudz joda?

Pārmērīga joda uzņemšana dažiem cilvēkiem var būt bīstama. Jo īpaši gados vecākiem cilvēkiem vai pacientiem ar neatklātiem vairogdziedzera mezgliņiem var attīstīties dzīvībai bīstams hipertireoze, ja viņi lieto pārāk daudz joda.

Citi pielietojumi un joda loma medicīnā

Medicīnā jodam ir arī citi svarīgi pielietojumi: piemēram, to izmanto radiojoda terapijā vairogdziedzera vēža ārstēšanai. Tas ietver mērķtiecīgu lokālu vairogdziedzera apstarošanu ar apzināti ievadītām radioaktīvām joda molekulām.

Joda molekulu īpašības ārsti izmanto arī diagnostikā: tā kā tās var ietekmēt rentgenstarus, atsevišķās kodolmedicīniskās izmeklēšanas procedūrās (scintigrāfijā) tiek izmantotas jodu saturošas kontrastvielas (piemēram, jodbenzoskābe).

Turklāt elementārajam jodam ir dezinficējoša iedarbība. Tāpēc tā ir Betaisodona galvenā sastāvdaļa – baktericīda antiseptiska viela, kas veicina brūču dzīšanu.