Pēc cēloņa bruksismu var diferencēt šādi:
- primārais bruksisms
- Idiopātiska (bez redzama iemesla).
- Sekundārais bruksisms - dažādu faktoru dēļ (skat. Zemāk “Etioloģija - patoģenēze” / ”Cēloņi”).
Vēl viena diferenciācijas iespēja rodas no ritmisko košļājamo muskuļu aktivitātes veida (RMMA):
- Fāziskais (ritmiskais) bruksisms - īss, atkārtots kontrakcijas no košļājamajiem muskuļiem (> 3 muskuļu aktivitātes elektromiogrammā ar ilgumu 0.25–2 sekundes).
- toniks (neritmisks) bruksisms - muskuļi kontrakcijas > 2 sekundes.
- Abu kombinācija
Bruksismu var iedalīt šādi:
| Bruksisma pakāpe | Bruksisma epizodes * stundā |
| Viegls bruksisms | > 1 un ≤ 2 |
| Mērens bruksisms | > 2 un ≤ 4 |
| sSpēcīgs bruksisms | > 4 |
* Bruksisma epizode = vismaz seši secīgi darbības maksimumi.
