Psihoanalīzē, pēc Zigmunda Freida domām, anālais fāze raksturo agrīno posmu bērna attīstība. Tūpļa fāze seko iekšķīgai fāzei un sākas ar otro dzīves gadu. Anālā fāzē bērna uzmanības centrā ir ķermeņa ekskrēcijas funkcijas, kā arī tas, kā ar tām rīkoties.
Kāda ir anālā fāze?
Zigmundam Freidam anālās fāzes ievadīšana ir līdzvērtīga bērna prieka atklāšanai defekācijas procesā. Fāzes sākumā prieks rodas no izkārnījumu izspiešanas; fāzes progresēšanas laikā bērns izjūt arī prieku par izdalīšanās produktu saglabāšanu. Tā rezultātā rodas stāvoklis starp atbrīvošanu un aizturi, ko var raksturot ar spriedzi.
Funkcija un uzdevums
Anālās fāzes laikā aizbildņi un vide pirmo reizi bērnam pieprasa tīrību un ierobežojumus. Bērns piedzīvo, ka noteiktas bērna ražotās un svarīgās lietas (šajā gadījumā fekālijas) vide var noraidīt vai pat sankcionēt. Atkarībā no defekācijas laika bērna aprūpētāji to klasificē kā “labu” vai “sliktu”, atkarībā no tā, vai vajadzības ir apmierinātas atbilstoši aprūpētāju vai bērna specifikācijām. Tāpēc anālais posms tiek uzskatīts arī par konfliktu par varu un kontroli sākumu, un tas nozīmē “savas gribas” sākumu. Anālais fāzē bērns uzzina, ka viņš var apliecināt savu gribu, kā arī pakļauties cita gribai. Arī anālā stadijā bērns vispirms uzzina par dāvināšanas un glabāšanas jautājumiem. Agrīna pieredze, izdalot izdalīšanās produktus, piemēram, ar vecāku uzslavu, veiksmīgi ejot uz podiņa, dziļi iesakņojas bērna raksturā un var izraisīt prieku, nododot lietas vēlāk dzīvē. Negatīvā nozīmē atkārtota neapmierinātības sajūta, izdalot izdalīšanās produktus, nodrošina to, ka bērns var kļūt pamanāms vēlāk dzīvē, būdams pārlieku skops. Anālā fāzē bērns izlīdzina izdalīšanās procesu ar atbilstošajiem orgāniem un produktiem (izkārnījumi un urīns); pagaidām netiek veikta dalīšana. Ja izdalīšanās produkti ir negatīvi saistīti ar bērna aprūpētājiem, tas var izpausties bērna kauna un riebuma izjūtā pret savu ķermeni. Anālā fāzē un ar to saistītajā tīrības izglītībā bērns pastāvīgi saskaras ar ārējo vidi. Rezultātā ego attīstās kā starpnieks starp id, superego un ārējo realitāti. Ar šo gadījumu, beidzoties anālā fāzei pēc trešā dzīves gada, bērns ir paplašinājies atmiņa un valodas spējas, pastāvīga personība un spēja rīkoties saskaņā ar realitātes principu. Turklāt pēc anālās stadijas bērns var izvēlēties pakļauties id dziņas pieprasījumam vai tos nomākt.
Slimības un kaites
Ja bērna anālās fāzes laikā aprūpētāji pārāk stingri vai pat negatīvi vērtē defekāciju vai ja aizcietējums tiek apkarots ar draudiem, šī aprūpētāju rīcība var ātri izpausties bērna attīstības traucējumos. Mitrināšana vai defekācija, pārspīlēta nē vai stostās var minēt kā nepareizas anālās fāzes apstrādes sekas. Tieši pretējā teiktajam, kas nesaka vārdu, mūžīgajam jā, var būt arī anālās fāzes traucējumi. Bērniem, kuri anālās fāzes laikā nav pieredzējuši pietiekamu apmierinātību (piemēram, vecāku pārāk stingras tīrības izglītības dēļ), pieaugot vecumam, var novērot anālās fāzes fiksāciju. Fiksācija rodas no neapmierinātības, tas nozīmē neveiksmi, palutināšanu vai nepietiekamu apmierinātību. Tā rezultātā iestrēgst fāzē, kas tiek piedzīvota kā dziļi neapmierinoša, kas savukārt var vadīt uz deviantu personības attīstību. Cilvēkiem, kurus ietekmē anālās fāzes fiksācija, vēl ilgi pēc aiziešanas no fāzes ir jācīnās ar toreiz neapmierinātām vajadzībām. Cita starpā tā var būt zemapziņas vēlme spēlēt ar izkārnījumiem. Tomēr, tā kā personas vai vide neļauj un sankcionē vajadzību apmierināšanu, dažās vietās notiek psihes aizsardzības mehānismi, lai apspiestu tendences. Rezultātā cilvēka vēlme sasmērēties tiek pārvērsta tieši pretējā un izpaužas pārspīlētajā tīrībā. Tīrības piespiešanas simptomi tādējādi kalpo cilvēka psihei kā psihiskai līdzsvarot starp bailes izraisošām tieksmēm un iekšējo aizsardzību pret tām. Vēlāk pēc stingras tīrības izglītošanas anālā fāzē vēlāk parādīsies maniakāli personības tipi, kas ir pamanāmi ar pārmērīgu kontroli, ārkārtēju tīrības un skopuma nepieciešamību. Zigmunds Freids šo tipu sauc arī par “anālo raksturu”. Lai novērstu traucējumus agrīnā bērnības attīstība, vecākiem un pedagogiem būtu stingri jārūpējas, lai bērnam netiktu izteikts negatīvs vērtējums par ekskrēcijas procesiem un izdalīšanās produktiem. Anālā stadijā ir ārkārtīgi svarīgi, lai bērnam tiktu noteiktas robežas un lai bērna impulsi tiktu ievēroti atbalstošā veidā.
