Kas ir psihodrāma?
Vārds psihodrāma sastāv no grieķu vārdiem darbībai (“drāma”) un dvēselei (“psihe”). Attiecīgi psihodrāmas mērķis ir rotaļīgā veidā padarīt redzamus iekšējos garīgos procesus.
Ārsts un psihoterapeits Džeikobs Levijs Moreno nodibināja psihodrāmu 20. gadsimtā. Tas radās no atziņas, ka cilvēki mācās galvenokārt darbojoties, nevis runājot. Bērni jo īpaši izprot pasauli caur rotaļām, atdarinot pieaugušos.
Atšķirībā no citām psihoterapeitiskajām metodēm, psihodrāmas galvenā metode ir nevis runāšana, bet gan darbība. Parasti psihodrāma notiek astoņu līdz 15 cilvēku grupā. Katrā sesijā dalībnieks var ienest savu vēlamo lugu vai tēmu.
Caur ainavisko atveidojumu var piedzīvot un mainīt arī sen pārejošas problēmas tagadnē. Dalībnieki var arī strādāt pie bailēm par nākotni, izmēģinot iespējamos scenārijus lomu spēlē.
Kad tu taisi psihodrāmu?
Tomēr šāda veida problēmu risināšana prasa aktīvu un radošu rīcību un tāpēc nav piemērota visiem. Ikvienam, kuram ir šķēršļi izteikt savas jūtas grupas priekšā, psihodrāma būs diezgan sarežģīta.
Ja vēlaties izmēģināt psihodrāmu, jums vajadzētu būt arī iztēlei un empātijai. Aktiermākslas prasmes nav nepieciešamas, taču dalībniekiem jāspēj iejusties citu cilvēku un situāciju vietā.
Psihodrāma sākotnēji bija paredzēta kā grupu terapija, taču daži terapeiti to piedāvā arī individuālā vidē vai pāru terapijā. Atkarībā no tēmas sesijas var ilgt no dažām nedēļām līdz vairākiem mēnešiem.
Ko tu dari psihodrāmā?
Psihodrāma ietver psihodrāmas vadītāju (terapeitu vai konsultantu) un grupu. Katrā sesijā viens grupas dalībnieks var kļūt par galveno varoni, ti, palīdzības meklētāju, kurš vēlas pārvarēt savas problēmas ar psihodrāmas palīdzību. Galvenais varonis no citiem grupas dalībniekiem izvēlas kolēģus vai “palīdzības ego”, lai attēlotu galvenā varoņa pieķeršanās figūras. Pārējie grupas dalībnieki var darboties kā novērotāji.
Psihodrāmas process ir sadalīts iesildīšanās, darbības, integrācijas un novērtēšanas fāzē.
Iesildīšanās fāze
Psihodrāma prasa lielu spontanitāti un empātiju. Ir dažādi iesildīšanās paņēmieni, lai dalībniekiem būtu vieglāk iekļūt turpmākajā lomu spēlē. Vadītājs sākumā bieži jautā dalībniekiem par viņu noskaņojumu. Katrs indivīds var parādīt savu noskaņojumu, piemēram, ar savu stāju. Ja dalībnieki viens otru nepazīst, vadītājs var lūgt ierindoties telpā pēc noteiktiem kritērijiem (piemēram, dzīvesvieta vai vecums).
Darbības fāze (spēles fāze)
Pirmajā solī galvenais varonis grupai izskaidro problemātisko jautājumu, pie kura viņi vēlētos strādāt. Tā varētu būt, piemēram, viņu darba situācija. Otrais solis ir izvēlēties ainu, kas ilustrē galveno problēmu. Galvenais varonis un viņa palīgs izspēlē situāciju uz skatuves.
Tā sauktajā “lomu apmaiņā” galvenais varonis var pāriet uz palīga lomu un līdzspēlētājs uz galvenā varoņa lomu. Šis paņēmiens palīdz ietekmētajai personai labāk iejusties citu dalībnieku nostājā. Turklāt pārējie spēlētāji zina, kā uzvesties noteiktā lomā.
Psihodrāmas vadītājs pārtrauc lomu spēli, tiklīdz rodas iespaids, ka izspēlētā situācija vairs nesniedz nekādu jaunu ieskatu. Viņš arī pārtrauc lomu spēli, kad rodas strīdīgāki jautājumi. Izspēlētā situācija varonim var atgādināt kādu ainu no bērnības. Pēc tam tas tiek nekavējoties izspēlēts lomu spēlē. Šī metode dod varonim dziļāku izpratni par esošajām problēmām.
Integrācijas fāze
Pēc lomu spēles grupa apmainās ar idejām. Piemēram, dalībnieki var ziņot par savu pieredzi līdzīgās dzīves situācijās un tādējādi paziņot galvenajam varonim, ka viņš nav viens ar savām problēmām. Viņi arī runā par to, ko juta un uztvēra lomu spēles laikā. Visbeidzot, psihodrāmas vadītājs izskaidro procesus, ko viņi novēroja lomu spēles laikā. Psihodrāmā liela nozīme tiek piešķirta pateicīgai atmosfērai.
Varonim grupā jājūtas droši un jāsaņem atbalsts. Psihodrāmas efekts slēpjas ne tikai lomu spēlē, bet arī kopības sajūtā, kas rodas grupā.
Kādi ir psihodrāmas riski?
Psihodrāmas vadītāja uzdevums ir pievērst uzmanību visu dalībnieku prāta stāvoklim un izvairīties no viņu pārslodzes. Tomēr, jo lielāka ir grupa, jo grūtāk vadītājam ir visiem sekot līdzi.
Pārāk ilga sesija, maza struktūra un nepietiekami paskaidrojumi var nomākt vai radīt stresu dalībniekus. Ja dalībnieki akūti cieš no garīgiem traucējumiem, terapeitam ir īpaši jārūpējas, lai lomu spēle neradītu papildu stresu. Tas var pasliktināt attiecīgās personas veselības stāvokli.
Kas jāņem vērā pēc psihodrāmas?
Psihodrāmā jūs piedzīvosit dažādas sajūtas. Kopīgā pieredze grupā var šīs sajūtas vēl vairāk pastiprināt. Lai visi dalībnieki varētu sakārtot savas jūtas, svarīga psihodrāmas daļa ir diskusija katras sesijas beigās (integrācijas fāze).
Ja pēc seansa joprojām jūtaties apmulsis vai satriekts, jums par to jāpaziņo psihodrāmas vadītājam. Ja negatīvās sajūtas joprojām pastāv pēc dažām sesijām, jums par tām jārunā ar terapeitu individuālā sesijā. Tas attiecas arī uz gadījumiem, kad jums ir problēmas, kuras nevēlaties risināt grupā vai psihodrāmā.
