Kas ir olšūnu ziedošana?
Olšūnu ziedošanā no donora tiek izņemtas nobriedušas olšūnas. Pēc tam tos izmanto mākslīgajai apsēklošanai: olšūnas tiek mākslīgi apaugļotas ar paredzētā tēva spermu un pēc tam implantētas recipientā, kurš iznēsā bērnu un vēlas to audzināt. Procedūra ir saistīta ar riskiem abām pusēm, un tādēļ cita starpā tā ir aizliegta Vācijā.
Būtībā ir divi veidi, kā iegūt olšūnas olšūnu ziedošanai:
1. olšūnu koplietošana un embriju ziedošana
Sieviete, kurai veikta in vitro apaugļošana (IVF), pati ziedo savas liekās olšūnas, ja tās pašai vairs nav vajadzīgas (“olšūnu koplietošana”). Principā ir iespējams atbrīvot arī jau apaugļotas olas; to sauc par embriju ziedošanu. Tas ir loģiski, piemēram, ja paredzētais tēvs neražo auglīgu spermu.
2. brīvprātīgais ziedojums
Sieviete brīvprātīgi iziet hormonālo terapiju, lai stimulētu olšūnu ražošanu un nobriešanu, un pēc tam ziedo olšūnas, kuras pēc tam tiek izņemtas. To vienīgais mērķis ir ļaut citai sievietei iestāties grūtniecība.
Kad olšūnu ziedošanai ir jēga?
- ir kļuvuši neauglīgi medicīniskās ārstēšanas (piemēram, ķīmijterapijas) dēļ
- agri iestājusies menopauze (līdz 40 gadu vecumam – priekšlaicīga menopauze)
- vēlētos dzemdēt bērnus lielā vecumā pēc menopauzes
- ir ģenētiskas slimības
- ir smaga endometrioze
- ir bijuši vairāki neveiksmīgi mākslīgās apsēklošanas mēģinājumi ar savām olām
Prasības olšūnu ziedošanai
Sievietei, kura vēlas ziedot olšūnas, jābūt pēc iespējas jaunākai un jāiziet medicīniskā pārbaude, lai atklātu infekcijas slimības. Tas ir paredzēts, lai izslēgtu tādu slimību kā HIV vai hepatīta pārnešanu. Turklāt viņai jābūt ar labu vispārējo veselību un, protams, auglīgai.
Sievietei, kura vēlas dzemdēt bērnus, ir jābūt veselai un funkcionējošai dzemdei kā olšūnas ziedošanas saņēmējai, lai olšūnu implantācija būtu veiksmīga.
Olu ziedošanas procedūra
Turpmākajā olšūnu ziedošanas gaitā nobriedušās olšūnas tiek izņemtas ar punkcijas palīdzību un apaugļotas mēģenē ar paredzēto tēva spermu. Ja tas darbojas, apaugļotās olas (zigotas) tiek sasaldētas. Pēc tam tiek sagatavota saņēmēja dzemde. To veic, izmantojot īpašu hormonu terapiju, kas stimulē uzkrāšanos un asinsriti dzemdes gļotādā. Kad saņēmēja dzemde ir gatava, tiek implantēts viens vai vairāki (atkausēti) zigoti.
To, cik no apaugļotajām olšūnām tiek izmantots, izlemj ārsts, konsultējoties ar topošajiem vecākiem. Viņš ņem vērā arī medicīniskās liecības un mātes vecumu. Vairumā gadījumu olšūnu ziedošanai tiek izmantotas divas zigotas.
Ja apaugļotās olšūnas implantācija noritēja veiksmīgi – ti, ja recipientā iestājusies grūtniecība – grūtniecību kā ierasts uzrauga ginekologs.
Olu ziedošanas riski
Hormonu terapija, kas jāveic donoram, var radīt psiholoģisku un fizisku stresu. Olu izņemšana pati par sevi ir ķirurģiska procedūra ar saistīto risku, piemēram, nepieciešamo anestēziju.
Arī emocionālo slogu nevajadzētu novērtēt par zemu. Daudzas sievietes, kas saņēmušas olšūnu ziedojumu, par to nestāsta saviem radiniekiem un draugiem – baidoties tikt sagaidītas ar neizpratni. Tomēr ārstējošais ginekologs ir jāinformē par to, kā iestājusies grūtniecība, vēlākais turpmākās grūtniecības atbalsta laikā Vācijā. Tas ir tāpēc, ka grūtnieces pēc olšūnu ziedošanas Vācijā tiek klasificētas kā augsta riska pacienti:
Pieredze liecina, ka grūtniecei ievērojami palielinās risks saslimt ar noteiktu paaugstināta asinsspiediena formu (hipertensīvā grūtniecības slimība). Tāpēc eksperti iesaka rūpīgi uzraudzīt topošo māmiņu.
Olšūnu ziedošanas tiesiskā situācija
Daudzas Eiropas Savienības valstis pēdējos gados legalizējušas olšūnu ziedošanu, ko veic ārsti. Taču Vācija to neļauj, ne arī embriju ziedošanu. To regulē 1990. gada Embriju aizsardzības likums, kura mērķis ir novērst surogātmāti un komerciālu vardarbību. Tas ir tāpēc, ka sieviete, kas ziedo olšūnas, uzņemas veselības risku – atšķirībā no vīriešiem, kuri ziedo savu spermu, ko likums neregulē.
Sakarā ar olšūnu ziedošanas aizliegumu Vācijā, daudzi pāri, kuri vēlas iegūt bērnus, ceļo uz citām ES valstīm vai citur pasaulē, kur olšūnu ziedošana ir likumīga. Populāras klīnikas atrodas Čehijā, Spānijā, Polijā, Krievijā un ASV.
Pēc veiksmīgas olšūnu ziedošanas ārzemēs sieviete nevar tikt saukta pie kriminālatbildības Vācijā. Grūtniece pēc procedūras turpinās saņemt normālu medicīnisko aprūpi Vācijā. Vācijā likumīgo maternitāti uzņemas sieviete, kas dzemdējusi bērnu.
Vēl kas jāpatur prātā, ziedojot olas ārzemēs: atkarībā no valsts bērni vēlāk var nespēt izsekot savām ģenētiskajām saknēm. Tas ir tāpēc, ka ziedojums bieži ir anonīms.
Olu ziedošana: veiksmes izredzes
Olu donori parasti ir jauni, kas ir labs priekšnoteikums veiksmīgai apaugļošanai un augļa attīstībai. Taču liela nozīme ir arī saņēmēja stāvoklim un vecumam. Vidēji statistiskā iespējamība, ka olšūnu ziedošanas procedūra būs veiksmīga, ir 30 līdz 45 procenti.
