Pēc iespējas agrāk: aprūpes plānošana!
Slimības sākumposmā un vidējā stadijā demences pacienti parasti joprojām var patstāvīgi tikt galā ar savu ikdienu, dažreiz ar nelielu radinieku palīdzību. Daudzi joprojām var dzīvot savās mājās. Agri vai vēlu tomēr ikdienā nepieciešama lielāka palīdzība. Šī iemesla dēļ demences slimniekiem un viņu tuviniekiem jau laicīgi jānoskaidro, kāda palīdzība ir pieejama un kādas ir mājokļa iespējas, ja pacients vairs nespēj dzīvot patstāvīgi.
Demence: aprūpe mājās
Aptuveni divi no trim cilvēkiem ar demenci pašlaik dzīvo savās mājās. Īpaši vecākiem cilvēkiem mājas parasti ir dzīves centrs. Pazīstamā apkārtne atsauc atmiņā un piedāvā drošību un drošību — faktori, kas ir īpaši svarīgi demences gadījumā. Tāpēc daudzi demences pacienti vēlas pēc iespējas ilgāk palikt savās mājās.
Agrīnās demences stadijās tā parasti nav problēma. Pacienti bieži vien joprojām spēj patstāvīgi tikt galā ar ikdienas dzīvi. Viņiem nepieciešama tikai tuvinieku palīdzība darbībās, kas prasa lielu koncentrēšanos (saziņa ar iestādēm, došanās uz banku utt.).
Plānojot demences aprūpi, ir arī jānodrošina, lai pacienta mājoklis būtu demencei draudzīgs. Tas ietver, piemēram:
- lieli simboli uz durvīm mājoklī, kas norāda uz attiecīgās telpas izmantošanu (virtuve, vannas istaba, guļamistaba utt.)
- Caurspīdīgas skapja durvis (vieglāk atrast vēlamos apģērba gabalus, piemēram, apakšveļu vai mēteļus)
- Plīts pārveidošana tā, lai tā pēc noteikta laika pati izslēgtos (ugunsgrēka un traumu novēršana)
- Gaismas elementi grīdā (krišanas novēršana)
- Droša tīrīšanas līdzekļu uzglabāšana (samazina apjukuma un saindēšanās risku)
- Āķu un atslēgu noņemšana, ko var izmantot, piemēram, vannas istabas durvju aizslēgšanai no iekšpuses
Lai rūpētos par cilvēku ar demenci, no tuviniekiem ir nepieciešama liela apņemšanās un pacietība, un tas pieaug, slimībai progresējot. Tāpēc ģimenei jāapsver, cik lielu atbalstu tā var sniegt un kad ir nepieciešama ārēja palīdzība (piemēram, no ambulatorās aprūpes pakalpojumiem). Ar šo novērtējumu ārstējošais ārsts palīdzēs radiniekiem.
Ambulatorā aprūpe
Tuviniekiem, kuri aprūpē demences pacientu, ir tiesības uz ambulatorās aprūpes dienesta profesionālu atbalstu. Speciālisti palīdz pacientam piecelties, nomazgāties un, piemēram, aiziet uz tualeti.
24 stundu aprūpe
Ja ambulatorās aprūpes personāla sniegtais atbalsts nav pietiekams, bet demenci slimais tomēr vēlas palikt savā mājā, 24 stundu aprūpe var būt noderīga. Dažreiz vietējie aprūpes dienesti piedāvā šādu visaptverošu aprūpi. Ikmēneša izmaksas par šo summu ir vairāki tūkstoši eiro.
Daudzus demences pacientus aprūpē arī māsu personāls no Austrumeiropas. Radiniekiem vienmēr jāievēro tiesiskais regulējums un aprūpētājs jānodarbina likumīgi. Nelegāla nodarbinātība ir noziedzīgs nodarījums, un par to var tikt uzlikti smagi naudas sodi un sociālās apdrošināšanas iemaksas.
Aprūpes grupas demences pacientiem
Daudzās vietās tiek piedāvāta grupu aprūpe demences pacientiem. Dalībnieki regulāri tiekas, piemēram, lai kopīgi paēstu, dziedātu, nodarbotos ar rokdarbiem vai spēlētu spēles. Grupas parasti uzrauga brīvprātīgie. Dalība aprūpes grupā parasti maksā tikai nelielu summu (piemēram, par pārtiku un dzērieniem).
Dienas aprūpe
Dienas aprūpes izmaksas var būt no 45 līdz 90 eiro dienā. Aprūpes apdrošināšanas fonds iemaksā šo summu līdz noteiktam līmenim – atkarībā no pacienta aprūpes līmeņa. Pārējā summa pacientiem un viņu tuviniekiem jāmaksā pašiem. Taču savu ieguldījumu var sniegt arī sociālās labklājības birojs.
Īslaicīga aprūpe un īslaicīga aprūpe
Ja ģimenes aprūpētāji saslimst vai viņiem ir nepieciešams atvaļinājums, piemēram, demences pacienti, kuri citādi tiktu aprūpēti mājās, var tikt īslaicīgi izmitināti īslaicīgās aprūpes iestādēs.
Alternatīvi, šādos gadījumos ir iespējama īslaicīga aprūpe (aizstājēja aprūpe): pēc tam personu ar demenci uz laiku mājās aprūpē profesionāls aprūpes dienests. Izmaksas par īslaicīgu vai īslaicīgu aprūpi līdz noteiktai summai sedz aprūpes apdrošināšanas fonds.
Palīdzība dzīvošanai
Dzīve ar palīdzību var būt piemērots mājokļa veids gados vecākiem cilvēkiem: šeit seniori dzīvo saviem senioriem draudzīgos dzīvokļos mājā vai māju kompleksā. Tomēr, atkarībā no viņu vēlmēm vai vajadzībām, viņi var piedalīties koplietošanas ēdināšanā un izmantot mājturības pakalpojumus (piemēram, veļas mazgātavas pakalpojumus) un aprūpi.
Progresējoša demence: pansionāts
Ja radinieki vairs nespēj nodrošināt visaptverošu aprūpi demences pacientam un diennakts aprūpe nav pieņemama, iespēja ir izmitināšana aprūpes namā vai alternatīvas dzīves formas (piemēram, demences dzīvoklis).
Izvēloties mājokli, tuviniekiem rūpīgi jāinformē un kritiski jāsalīdzina piedāvājumi. Papildus parastajiem pansionātiem daudzās vietās tiek piedāvātas arī īpašas dzīves un aprūpes iespējas demences pacientiem. Šādas mājas kopienas, dzīvojamās grupas vai aprūpes oāzes ir pielāgotas demenci slimu cilvēku īpašajām vajadzībām un parasti tajās ir 12 līdz 20 locekļi. Tomēr šie speciālie pakalpojumi nav lēti.
Ambulatorās demences iedzīvotāju kopienas
Dažos gadījumos demences dzīvoklis var būt alternatīva aprūpes namam. Šeit vairāki demences pacienti dzīvo kopā lielā dzīvoklī. Katram pacientam ir sava istaba, un parasti viņš var ņemt līdzi savas mēbeles un aprīkojumu.
Citas telpas, piemēram, virtuve, dzīvojamā istaba un vannas istabas, ir koplietošanas. Demences pacientus aprūpē profesionāls medicīnas personāls.
Tagad visā Vācijā tiek piedāvāti arvien vairāk šādu demences koplietošanas dzīvokļu piedāvājumu.
Aprūpes izmaksas
Slimokasu Medicīniskais dienests veic demences pacientu novērtēšanu (pēc iesnieguma aprūpes apdrošināšanas kasē) un piešķir viņam noteiktu aprūpes līmeni. Jo augstāka šī klasifikācija, jo lielāka ir aprūpes apdrošināšanas fonda iemaksa aprūpes izmaksās.
Plānojot demences aprūpi, radiniekiem jāņem vērā šī pabalsta apmērs, kā arī savi finansiālie līdzekļi. Tas parasti ietekmē lēmumu par to, kur un kā personai ar demenci jādzīvo un jārūpējas.
