Cēlonis paaugstinātai vēlmei urinēt
Ir daudz dažādu cēloņu mudināt urinēt. Pamata starpā tiek nošķirti mudināt urinēt, kas notiek tikai reizēm, un tas, kas saglabājas ilgāku laiku. Par laiku pa laikam mudināt urinēt palielināta dzeršana var būt atbildīga.
To pašu efektu var izraisīt alkohola vai kafijas lietošana. Tāpat paaugstināta vēlme urinēt rodas, lietojot dehidrējošus medikamentus (diurētiskie līdzekļi). Tomēr vēlme urinēt šeit ir vēlamais šo zāļu efekts, kuru mērķis ir nodrošināt, ka mazāks asinis organismā paliek tilpums, ko viņi iegūst, izdalot attiecīgi lielāku urīna daudzumu.
Diurētiskie līdzekļi tiek izmantoti, piemēram, niere vai slimības ārstēšanā augsts asinsspiediens. Vēl viens nenozīmīgs paaugstinātas urinēšanas vēlmes izraisītājs ir psiholoģisks stress. Tipisks piemērs ir sajūta, ka pirms pārbaudes jāiet uz tualeti.
Tomēr, ja vēlme urinēt turpinās ilgāku laika periodu, tas var liecināt par pamatslimību. Svarīgs piemērs tam ir diabēts mellitus. Tā sauktais diabēts insipidus, kurā katru dienu var izdalīties līdz 15 litriem urīna, notiek arī ļoti reti.
Vēlme urinēt rodas arī tad, kad niere funkcija ir traucēta, piemēram, nieru mazspējas dēļ. Noteiktā stadijā nieres vairs nespēj koncentrēt urīnu, kas izraisa liela daudzuma urīna izdalīšanos un līdz ar to arī biežu urinēšanas vēlmi. Arī tādas slimības kā sirds mazspēja var izraisīt vēlmi urinēt.
Vēl viens tipisks urinēšanas vēlmes cēlonis ir bieži sastopamais cistīts, kurā urīnceļu baktēriju infekcija izraisa iekaisumu un līdz ar to arī kairinājumu urīnpūslis, kā rezultātā rodas vēlme urinēt. Ļoti bieži gados vecākiem vīriešiem ir arī labdabīgs palielinājums Prostatas dziedzeris (prostatas hiperplāzija), kas var sašaurināt urīnizvadkanāls tādā mērā, ka urinēšana ir apgrūtināta, tāpēc urīnā paliek urīna atlikumi urīnpūslis, kas pēc tam to atkal ātri aizpilda, kā rezultātā rodas vēlme urinēt. Vēlme urinēt var rasties arī operācijas rezultātā urīnpūslis vai pēc apstarošanas.
