Dzīvā vakcīna
Dzīvās vakcīnas satur patogēnus, kas spēj vairoties, bet ir novājināti. Tie var vairoties, bet parasti vairs neizraisa slimības. Tomēr imūnsistēma reaģē uz novājinātajiem patogēniem vakcīnā, ražojot specifiskas antivielas.
Dzīvu vakcīnu priekšrocības un trūkumi
- Priekšrocība: Vakcinācijas aizsardzība pēc dzīvas vakcinācijas saglabājas ilgu laiku, dažos gadījumos pat uz mūžu (pēc pilnīgas pamata imunizācijas).
Blakusparādības parasti rodas vienu līdz divas nedēļas pēc dzīvās vakcinācijas!
Dzīvas vakcīnas un citas vakcinācijas
Dzīvas vakcīnas var ievadīt vienlaikus ar citām dzīvām vakcīnām. Labi zināms piemērs ir pamata imunizācija pret masalām, cūciņu, masaliņām un vējbakām – visas ir dzīvas vakcīnas. Pirmajā vakcinācijas apmeklējumā bērni vienlaikus saņem MMR vakcīnu un vējbakas vakcīnu. Otrajā vakcinācijas tikšanās reizē četrkāršā vakcīna (MMRV).
Intervāls starp divām dzīvām vakcinācijām ir nepieciešams, jo daži procesi var traucēt imūnās aizsardzības veidošanos. Piemēram, tiek uzskatīts, ka masalu vakcīna īslaicīgi vājina imūnsistēmu. Turklāt pētnieki pieņem, ka pēc dzīvas vakcinācijas izdalītās kurjervielas neļauj imūnšūnām uzņemt un reaģēt uz turpmākiem vakcīnas vīrusiem, kas injicēti pārāk agri.
Dzīvas vakcīnas un grūtniecība
Dzīvas vakcīnas nedrīkst ievadīt grūtniecības laikā. Vājinātie patogēni, iespējams, var kaitēt nedzimušam bērnam. Izvairieties arī no grūtniecības iestāšanās četras nedēļas pēc atbilstošas imunizācijas.
Savukārt zīdīšanas laikā iespējama dzīvā vakcinācija. Lai gan māte var pārnest vakcīnas vīrusus ar mātes pienu, saskaņā ar pašreizējām zināšanām tas nerada risku bērnam.
Nāves vakcīna
Ir dažādi mirušo vakcīnu veidi:
- Veselas daļiņas vakcīna: veseli, nogalināti/inaktivēti patogēni.
- Sadalīta vakcīna: neaktīvi patogēnu fragmenti (tātad bieži labāk panesami)
- Polisaharīdu vakcīna: cukura ķēdes no patogēna apvalka (tās tikai ierobežotā mērā aktivizē imūnās šūnas un tāpēc ir pietiekami efektīvas tikai vecākiem bērniem un pieaugušajiem)
- Apakšvienības vakcīna (apakšvienības vakcīna): satur tikai noteiktu patogēna proteīna daļu (antigēnu)
- Toksoīdu vakcīna: patogēnu toksīnu neaktīvās sastāvdaļas
- Adsorbēta vakcīna: šeit inaktivētā vakcīna tiek papildus saistīta ar adsorbentiem (piemēram, alumīnija hidroksīdu), kas palielina imunizācijas efektu.
Inaktivēto vakcīnu priekšrocības un trūkumi
- Priekšrocība: parasti inaktivētām vakcīnām ir mazāk blakusparādību nekā dzīvām vakcīnām. Tāpēc lielākā daļa vakcīnu mūsdienās pieder šai kategorijai. Atšķirībā no dzīvām vakcīnām, tās arī nav jānodala no citām vakcīnām (skatīt iepriekš).
Nevēlamās blakusparādības parasti parādās vienas līdz trīs dienu laikā pēc vakcinācijas ar inaktivētu vakcīnu!
Pārskats: dzīvās un mirušās vakcīnas
Šajā tabulā ir uzskaitītas galvenās slimības, pret kurām ir pieejama mirušā vai dzīvā vakcīna:
|
Mirušās vakcīnas |
Dzīvās vakcīnas |
|
Masalu |
|
|
Epidēmija |
|
|
masaliņas |
|
|
Gripa |
Vējbakas (vējbakas) |
|
A un B hepatīts |
vēdertīfs (perorālā vakcinācija) |
|
HiB |
|
|
HPV |
|
|
Polio |
|
|
Garais klepus (garā klepus) |
|
|
Meningokoku |
|
|
Pneimokoku |
|
|
Stingumkrampji |
|
|
Trakumsērga |
|
