Kā darbojas bromazepāms
Terapeitiskās devās bromazepāmam galvenokārt ir anksiolītiskas un sedatīvas īpašības. Efektu izraisa saistīšanās ar svarīgu nervu šūnu saistīšanās vietu (receptoru), tā saukto GABA receptoru (gamma-aminosviestskābes receptoru).
Cilvēka smadzeņu nervu šūnas sazinās, izmantojot kurjervielas (neiromediatorus), kuras izdala viena nervu šūna un nākamā nervu šūna uztver caur noteiktiem receptoriem. Tā rezultātā veidojas ļoti sarežģītas ķēdes, jo viena nervu šūna dažkārt saskaras ar tūkstošiem citu, un ir arī dažādi neirotransmiteri.
Daži ierosina nākamo nervu šūnu un tādējādi pārraida signālu, citi kavē šādu signālu pārraidi (inhibējoši neirotransmiteri). Adrenalīns, piemēram, aktivizē nervu sistēmu un veicina motivāciju, savukārt GABA ir slāpējoša iedarbība.
Benzodiazepīni, piemēram, bromazepāms, iedarbojas uz GABA receptoriem un izraisa receptoru jutīgāku reakciju uz neirotransmiteru. Tas nozīmē, ka zemāks GABA līmenis ātrāk izraisa miegainību vai ka pastāvīgs GABA līmenis izraisa lielāku nervu sistēmas miegainību.
Absorbcija, sadalīšanās un izdalīšanās
Šis tā sauktais “pusperiods” var palielināties līdz ar vecumu – izdalīšanās tad ir lēnāka. Šī iemesla dēļ vecumdienās bieži ir nepieciešama mazāka deva.
Kad lieto bromazepāmu?
Bromazepāmu lieto, lai mazinātu akūtu un hronisku uzbudinājuma, spriedzes un trauksmes simptomus. Pateicoties ilgstošai iedarbībai, tā lietošana kā miegazāles ir attaisnojama tikai tad, ja ir vēlama nomierinoša iedarbība arī dienas laikā.
Ārstēšanai jābūt pēc iespējas īsākai, un tā nedrīkst ilgt ilgāk par četrām nedēļām, jo bromazepāms ir ļoti atkarīgs.
Kā lietot bromazepāmu
Bromazepāmu lieto tablešu veidā. Ārstēšanu parasti sāk ar trīs miligramu devu dienā, lietojot vienu devu vakarā.
Īpaši smagu slimību gadījumā devu var palielināt līdz maksimāli divpadsmit miligramiem bromazepāma dienā, pēc tam devu sadalot vairākās atsevišķās devās visas dienas garumā.
Kādas ir bromazepāma blakusparādības?
Ļoti bieži (vairāk nekā vienam no desmit ārstētajiem cilvēkiem) var rasties tādas blakusparādības kā depresija, atmiņas zudums, nogurums, miegainība, reibonis, galvassāpes, koncentrēšanās problēmas, samazināta reakcija, nogurums un pārmērīga trauksme.
Pastāv arī “paradoksālu” reakciju risks pēc bromazepāma lietošanas. Pēc zāļu lietošanas pacientam ir satraukta un agresīva uzvedība, aizkaitināmība, nemiers, nervozitāte, trauksme un miega traucējumi.
Šādas paradoksālas reakcijas biežāk novēro bērniem un gados vecākiem cilvēkiem.
Kas jāņem vērā, lietojot bromazepāmu?
Kontrindikācijas
Bromazepāmu nedrīkst lietot šādos gadījumos:
- Zināma atkarība
- Myasthenia gravis (patoloģisks muskuļu vājums)
- Smags elpošanas vājums (elpošanas mazspēja)
- Miega apnojas sindroms
- Smaga aknu disfunkcija
Mijiedarbība
Citu vielu, kas iedarbojas uz centrālo nervu sistēmu, vienlaicīga lietošana var izraisīt pastiprinātu elpošanas nomākumu un sedāciju. To skaitā ir šizofrēnijas un psihožu aktīvās vielas, trankvilizatori, miegazāles, antidepresanti, anestēzijas līdzekļi, anksiolītiskie līdzekļi, pretkrampju līdzekļi, alerģiskas zāles (pretalerģijas līdzekļi) un īpaši alkohols.
Citas zāles, kuras sadalās ar to pašu aknu enzīmu sistēmu (citohroma P450) starpniecību kā bromazepāms, var aizkavēt tā sadalīšanos. Tas pastiprina un pagarina bromazepāma iedarbību.
Spēja vadīt transportlīdzekļus un apkalpot smagos mehānismus
Pēc bromazepāma lietošanas ir paaugstināts kritiena risks, īpaši gados vecākiem pacientiem. Paaugstināts negadījumu risks ir arī, strādājot ar smago tehniku un vadot transportlīdzekļus.
Vecuma ierobežojums
Bromazepāma lietošana bērniem un pusaudžiem ir neparasta, un to izrakstījis tikai ārsts, rūpīgi izvērtējot riska un ieguvuma attiecību. Deva jāpielāgo zemākam ķermeņa svaram.
Gados vecākiem pacientiem un pacientiem ar aknu darbības traucējumiem, ja nepieciešams, deva jāsamazina.
Grūtniecība un barošana ar krūti
Nav pietiekamu datu par lietošanu grūtniecēm. Tomēr pētījumi ar dzīvniekiem ir parādījuši iespējamu kaitējumu bērnam, tāpēc bromazepāmu nevajadzētu lietot grūtniecības laikā vai tikai tad, ja tas ir absolūti nepieciešams.
Ja bromazepāmu lieto īsi pirms piedzimšanas, bērnam pēc piedzimšanas var parādīties benzodiazepīna intoksikācijas simptomi (“floppy-infant sindroms”). Tam raksturīgs samazināts muskuļu tonuss, zems asinsspiediens, nespēja dzert, zema ķermeņa temperatūra un ļoti vāja elpošana.
Ja ir indikācijas ilgstošai lietošanai zīdīšanas laikā, jāuzrauga, vai zīdainis, kas baro bērnu ar krūti, nerodas blakusparādības. Ja nepieciešams, jāapsver pāreja uz barošanu no pudeles.
Kā iegūt zāles ar bromazepāmu
Bromazepāmu saturoši medikamenti Vācijā, Austrijā un Šveicē ir pieejami tikai pēc receptes, jo to lietošanai nepieciešama stingra ārsta uzraudzība. Tāpēc aptiekās tās var iegādāties tikai ar ārsta recepti.
Cik ilgi bromazepāms ir zināms?
Benzodiazepīna bromazepāms tika patentēts 1963. gadā un tika klīniski izstrādāts 1970. gados. Tas tika laists Vācijas farmācijas tirgū 1977. gadā. Tagad ir pieejamas ģenēriskās zāles.
