Centrālais kuģis
Aortas sadaļa
Aortu var aptuveni iedalīt šādās sadaļās:
Pirmā sadaļa, kas nāk no kreisā kambara, ir augšupejoša un tiek saukta par augšupejošo aortu. Tas atrodas perikardā, un tam ir divi zari - divas koronārās artērijas, kas apgādā sirds muskuli.
Pēc aortas arkas seko aortas lejupejošā daļa, lejupejošā aorta. Vispirms tas iet krūškurvja dobumā (pēc tam to sauca par krūšu aortu) un pēc tam, izejot cauri diafragmai, vēdera dobumā (tad to sauca par vēdera aortu). Krūškurvja aortas zari apgādā plaušas, krūškurvja sienu un blakus esošos krūškurvja iekšējos orgānus. Vēdera aortas zari apgādā vēdera dobuma orgānus.
Aortas struktūra
Tāpat kā visiem lielajiem asinsvadiem, aortas sienai ir trīs slāņi:
- iekšējais slānis (intima)
- vidējais slānis (media, tunica media)
- ārējais slānis (adventitia, tunica externa)
Aorta pieder pie elastīgā tipa artērijām. Tas nozīmē, ka vidējais slānis ir īpaši biezs un satur daudz elastīgu šķiedru.
Aortas uzdevumi
Sūknējošā sirds rada lielas spiediena atšķirības asinsrites sistēmā kontrakcijas (sistoles) un relaksācijas (diastoles) rezultātā. Pateicoties tās elastībai, aorta var to kompensēt un tādējādi nodrošināt nepārtrauktu asins plūsmu. Izmantojot šo “vēja katla” funkciju, tas uztur arteriālo asinsspiedienu (120/80 mmHg veselam cilvēkam), lai tas joprojām pastāvētu tālākās ķermeņa daļās.
Aortas slimības
Patoloģisku aortas maisiņa vai vārpstas formas palielināšanos sauc par aortas aneirismu. Ja tas pēkšņi plīst, skartā persona var iekšēji asiņot līdz nāvei.
Aortas sadalīšana ir termins, ko ārsti lieto, lai aprakstītu pēkšņu aortas iekšējās ādas (intimas) plīsumu, ko izraisa, piemēram, arterioskleroze vai nelaimes gadījums. Ārkārtējos gadījumos skartajā vietā var plīst aorta, kas tad (tāpat kā ar aortas aneirisma plīsumu) nozīmē dzīvības apdraudējumu!
