Vakcinācija pret parotītu: kad tā ir ieteicama?
Roberta Koha institūta Pastāvīgā vakcinācijas komisija (STIKO) iesaka vakcināciju pret parotītu visiem bērniem no vienpadsmit mēnešu vecuma. Pamatimunizācijai ir nepieciešamas divas vakcinācijas, ti, pilnīgai, drošai aizsardzībai pret cūciņu vīrusiem. Tie jāievada pirmajos divos dzīves gados.
Vecākiem bērniem un pusaudžiem, kuri ir vakcinēti pret cūciņu tikai vienu reizi vai nav vakcinēti vispār, vakcinācija pret cūciņu ir jāpabeidz vai jāpabeidz pēc iespējas ātrāk.
Vakcinācija pret cūciņu ir ieteicama arī darbiniekiem, kas strādā medicīnas vai sabiedriskās vietās (piemēram, slimnīcās, ārstu kabinetos, dienas aprūpes centros, skolās, brīvdienu mājās, bēgļu patversmēs utt.), ja persona ir dzimis pēc 1970. gada, viņam nekad nav bijis parotīta un nekad nav vakcinēts pret cūciņu vai ir vakcinēts tikai vienu reizi.
Vakcīna pret parotītu
Pašlaik nav vienas vakcīnas pret cūciņu, bet tikai kombinētās vakcīnas, kas papildus aizsargā pret dažiem citiem patogēniem:
- MMR vakcīna novērš inficēšanos ar masalām, parotītu un masaliņām.
- MMRV vakcīna papildus aizsargā pret vējbakām (vējbakām).
Aktīva imunizācija ar dzīvu parotīta vakcīnu
Vakcīna pret parotītu, kas ir MMR un MMRV vakcīnās, sastāv no novājinātiem, dzīviem patogēniem (novājinātiem cūciņu vīrusiem), ti, tā ir dzīva vakcīna (tāpat kā pārējās ietvēra vakcīnas pret masalām, masaliņām un vējbakām).
Vājinātie patogēni neizraisa simptomus vai neizraisa tikai vieglus simptomus, bet tomēr stimulē imūnsistēmu ražot specifiskas antivielas pret konkrēto patogēnu. Parasti šādas reakcijas rašanās paiet apmēram desmit līdz 14 dienas pēc vakcīnas injekcijas. Tāpēc šī ir aktīvā vakcinācija – atšķirībā no pasīvās imunizācijas, kurā tiek ievadītas gatavas antivielas, un to aizsardzība pēc neilga laika izzūd.
Vakcinācija pret cūciņu: kā to veic?
STIKO speciālisti iesaka zīdaiņiem vakcināciju pret parotītu (precīzāk: MMR vai MMRV vakcināciju) saskaņā ar šādu grafiku:
- Pirmā vakcinācijas deva no vienpadsmit līdz 14 dzīves mēnešiem.
- Otrā vakcinācijas deva starp pabeigtu 15. un 23. dzīves mēnesi.
- Starp diviem vakcinācijas datumiem jābūt vismaz četrām nedēļām.
Vecākiem bērniem un pusaudžiem, kuri ir saņēmuši tikai vienu vakcināciju pret parotītu (ti, MMR vai MMRV vakcināciju), pēc iespējas ātrāk jāsaņem trūkstošā otrā vakcinācijas deva.
Veselības aprūpes darbiniekiem izglītības iestādēs vai kopienas iestādēs (tostarp praktikantiem), kas dzimuši pēc 1970. gada un kuriem nav (adekvātas) imunitātes pret parotītu, eksperti iesaka:
- Tiem, kuri nekad nav vakcinēti pret cūciņu vai kuriem ir neskaidrs vakcinācijas statuss, MMR vakcinācija jāsaņem divas reizes ar vismaz četru nedēļu intervālu.
- Tiem, kuri vismaz vienu reizi agrāk vakcinēti pret cūciņu, jāsaņem trūkstošā otrā MMR vakcīnas deva.
Ja kāds jau ir imūns pret kādu no masalām, cūciņām, masaliņām vai vējbakām (MMRV) (piemēram, tāpēc, ka slimība ir pārdzīvojusi), MMR vakcināciju vai MMRV vakcināciju joprojām var ievadīt. Blakusparādību risks nepalielinās.
Cik ilgi turpinās vakcinācija pret parotītu?
Kad persona ir saņēmusi pilnu pamata imunizāciju, tas ir, divus MMR(V) injekcijas, vakcīnas aizsardzība parasti ilgst visu mūžu. Pat nedaudz krītoši vakcinācijas titri (tiek mērītas parotīta antivielas) saskaņā ar pašreizējām zināšanām neietekmē vakcinācijas aizsardzību. Tāpēc revakcinācija pret parotītu nav nepieciešama.
Kur tiek injicēta vakcīna?
Vakcīnu (MMR vai MMRV vakcīnu) parasti injicē augšstilba sānos, dažreiz arī augšdelmā.
Vakcinācija pēc saskares
Ja cilvēkiem, kuri nav vakcinēti vai ir vakcinēti tikai vienu reizi pret cūciņu vai nezina savu vakcinācijas statusu, ir bijuši kontakti ar inficētām personām, pēcekspozīcijas vakcināciju var veikt ātri. To sauc par vakcināciju pēc iedarbības vai profilaksi pēc iedarbības (ekspozīcija = pakļaušana slimību izraisošiem faktoriem, piemēram, parotīta vīrusiem). Šeit ārsti parasti izmanto MMR vakcīnu.
Ja iespējams, tas jāievada trīs dienas, maksimāli piecas dienas pēc (aizdomas) saskares. Tas var aizsargāt pret slimības uzliesmojumu un mazināt simptomus. Turklāt tas palīdz novērst slimības tālāku izplatīšanos pēc slimības uzliesmojuma, piemēram, kopienas vidē (aizliedzot vakcināciju).
Vakcinācija pret cūciņu: kad to nevajadzētu veikt?
Dažos gadījumos ārsti nedrīkst ievadīt parotīta vakcīnu:
- Grūtniecības laikā (skatīt arī piezīmes zemāk).
- Akūtas, drudžainas slimības gadījumā (> 38.5 grādi pēc Celsija) (saaukstēšanās, savukārt, nav kontrindikācija)
- Zināmas paaugstinātas jutības gadījumā pret vakcīnas sastāvdaļām
Vakcinācija pret cūciņu: grūtniecība un zīdīšanas periods
Vakcīna pret parotītu ir dzīva vakcīna, tāpēc to nedrīkst ievadīt grūtniecības laikā. Dzīvu vakcīnu novājinātie patogēni, iespējams, var apdraudēt nedzimušo bērnu.
Pēc vakcinācijas pret parotītu sieviete nedrīkst palikt stāvoklī vienu mēnesi!
Tomēr, ja vakcinācija tika veikta netīšām, grūtniecība nav jāpārtrauc. Daudzi pētījumi par cūciņu vakcināciju grūtniecības laikā vai neilgi pirms tās nav pierādījuši paaugstinātu augļa anomāliju risku.
Mātes, kas baro bērnu ar krūti, var saņemt vakcīnu pret masalu-cūciņu-masaliņām. Pētījumi liecina, ka mātes var izdalīt un pārnest novājinātos vakcīnas vīrusus ar mātes pienu. Tomēr vēl nav noskaidrots, vai zīdaiņi tādēļ saslimst.
Cūciņa, neskatoties uz vakcināciju
Vakcinācija pret cūciņu nodrošina ļoti augstu, bet ne 100 procentu aizsardzību pret infekciju. Tāpēc noteiktos apstākļos var gadīties, ka kāds saslimst ar cūciņu, neskatoties uz divām vakcinācijas devām. Taču tad slimības gaita parasti ir vieglāka nekā nevakcinētiem cilvēkiem.
Primārās vakcinācijas neveiksme
Sekundārās vakcinācijas neveiksme
Turklāt pastāv arī sekundāras vakcinācijas neveiksmes iespēja: šajā gadījumā organisms sākotnēji ražo pietiekami daudz antivielu pret cūciņu, taču laika gaitā šī vakcinācijas aizsardzība pārāk daudz samazinās. Kādā brīdī imunitāte var būt tik zema, ka saskare ar patogēniem izraisa cūciņu slimību, neskatoties uz vakcināciju.
Sakarā ar diezgan augsto vakcinācijas līmeni, arī vakcinācijas aizsardzība nepiedzīvo dabisku “atsvaidzinājumu” ar “savvaļas” cūciņu vīrusiem. Turklāt ir šo dabā sastopamo cūciņu patogēnu apakštipi, pret kuriem vakcinācija nav efektīva, uzskata eksperti.
Vakcinācija pret cūciņu: blakusparādības
Vakcinācija pret parotītu jeb MMR vai MMRV vakcinācija parasti ir labi panesama. Blakusparādības rodas tikai reti.
Vietējās reakcijas injekcijas vietā (apsārtums, pietūkums, sāpes) attīstās apmēram piecos no katriem 100 vakcinētajiem cilvēkiem pirmo trīs dienu laikā. Dažreiz tiek novērots arī blakus esošo limfmezglu pietūkums.
Iespējami arī viegli vispārēji simptomi, piemēram, vājums, paaugstināta temperatūra vai drudzis (maziem bērniem, iespējams, ar febrili krampjiem), galvassāpes vai kuņģa-zarnu trakta problēmas. Visas šīs reakcijas uz vakcināciju parasti izzūd pēc neilga laika bez sekām.
Reti kā reakcija uz vakcināciju īslaicīgi parādās viegls sēklinieku pietūkums vai locītavu sāpes. Pēdējais, visticamāk, tiek novērots pusaudžiem un pieaugušajiem. Ļoti reti rodas alerģiskas reakcijas vai ilgstošs locītavu iekaisums.
Dažos atsevišķos gadījumos visā pasaulē ir novērots arī smadzeņu iekaisums. Tomēr līdz šim nav izdevies pierādīt, ka to izraisījusi vakcinācija.
Ja organisms uz vakcināciju pret cūciņu reaģē ar drudzi, febrili krampji var attīstīties mazāk nekā vienam no tūkstoš vakcinētajiem zīdaiņiem un maziem bērniem. Parasti tam nav nekādu citu seku.
Nav autisma MMR vakcinācijas dēļ!
Pirms dažiem gadiem britu pētījums, kurā piedalījās divpadsmit dalībnieki, satrauca iedzīvotājus. Pētījumā, kas publicēts 1998. gadā, tika aizdomas par iespējamu saistību starp MMR vakcināciju un autismu.
Pa šo laiku gan izrādījies, ka publicēti apzināti nepareizi rezultāti – atbildīgais ārsts un pētnieks vairs nedrīkstēja praktizēt un publicētais pētījums tika pilnībā atsaukts.
Nav diabēta vakcinācijas pret cūciņu dēļ
Retos gadījumos parotīta vīrusi var izraisīt aizkuņģa dziedzera iekaisumu – orgānu, kas ražo vēstnesi – insulīnu. Ja pēc tam dziedzeris ražo pārāk maz insulīna, attīstās diabēts.
Tāpēc daži cilvēki baidījās, ka novājinātie vakcīnas vīrusi var arī iekaist orgānā un tādējādi izraisīt diabētu. Tomēr līdz šim zinātnieki vairākos pētījumos nav spējuši noteikt saikni starp cūciņu vakcināciju un diabētu. Pat tas, ka patiesā slimība izraisa diabētu, vēl nav pierādīts.
