Kā darbojas lorazepāms
Lorazepāms ir zāles no benzodiazepīnu grupas, un tādēļ tam ir trauksmi mazinoša (anksiolītiska), nomierinoša (trankvilizējoša), muskuļus relaksējoša (muskuļu relaksējoša) un pretkrampju (pretkrampju) iedarbība.
Tāpat kā visi benzodiazepīni, lorazepāms atrodas tieši smadzeņu nervu šūnu krustojumos. Šajās tā sauktajās sinapsēs nervu šūnas sazinās viena ar otru, izmantojot kurjervielas (neirotransmiteri).
Lorazepāms saistās ar GABA saistīšanās vietas apakšformu (GABA-A receptoru) un palielina atvēršanās varbūtību GABA klātbūtnē. Tādā veidā tiek pastiprināta GABA inhibējošā iedarbība.
Absorbcija, sadalīšanās un izdalīšanās
Pēc norīšanas lorazepāms ātri un gandrīz pilnībā uzsūcas asinīs. Tas var šķērsot hematoencefālisko barjeru un tādējādi iekļūt centrālajā nervu sistēmā (CNS) – smadzenēs un muguras smadzenēs.
Kad lieto lorazepāmu?
Aktīvā viela lorazepāms tiek izmantots īslaicīgai trauksmes, spriedzes un uzbudinājuma stāvokļu un ar tiem saistītu miega traucējumu ārstēšanai. Turklāt to var izmantot, lai nomierinātu pacientus pirms diagnostikas vai ķirurģiskām procedūrām.
Ilgstoša benzodiazepīnu, piemēram, lorazepāma, lietošana bieži izraisa atkarības problēmas. Tādēļ to drīkst lietot tikai pēc iespējas īsāku laiku (maksimums divas līdz četras nedēļas).
Visbiežāk lietotā lorazepāma zāļu forma ir iekšķīgi lietojamas tabletes. Pacientiem, kuriem ir grūtības norīt vai vienkārši atsakās to lietot, ir kūstošas tabletes vai injekciju šķīdumi.
Atkarībā no lietošanas apgabala devu no 0.5 līdz 2.5 miligramiem parasti ievada visu dienu vai vakarā.
Kādas ir lorazepāma blakusparādības?
Lorazepāma blakusparādības galvenokārt rodas tieši no vēlamās nomācošās iedarbības:
Bērni, veci cilvēki un cilvēki ar smadzeņu slimībām var paradoksāli reaģēt uz tā lietošanu, ti, ar uzbudinājumu, nemieru, miega traucējumiem vai pastiprinātu trauksmi.
Kas jāņem vērā, lietojot lorazepāmu?
Kontrindikācijas
Lorazepāmu nedrīkst lietot šādos gadījumos:
- zināma atkarība no benzodiazepīniem
- myasthenia gravis (autoimūna izraisīts muskuļu vājums)
- Elpošanas disfunkcija
- paaugstināta jutība pret lorazepāmu
Zāļu mijiedarbība
Tas pats attiecas uz pretsāpju līdzekļiem, alerģiju (pretalerģijas) un epilepsijas (pretepilepsijas līdzekļiem) zālēm un līdzekļiem, kas ietekmē sirdi un asinsspiedienu, piemēram, beta blokatoriem.
Lorazepāma terapijas laikā izvairieties no alkohola lietošanas, jo tas var pastiprināt centrālo nomācošo efektu.
Vecuma ierobežojums
Ārkārtas medicīnā, piemēram, epilepsijas izrāviena statusa (= epilepsijas lēkmes, kas ilgst vairāk nekā piecas minūtes) gadījumā, lorazepāms ir apstiprināts kā injekciju šķīdums no viena mēneša vecuma.
Vecākā vecumā lorezapāma darbības ilgums ir pagarināts, tāpēc parasti ir jāsamazina deva.
Grūtniecība un zīdīšana
Tomēr, ja to lieto pēdējā grūtniecības mēnesī, “floppy infant sindroms” ir lielāka iespēja rasties, jo aktīvā viela var netraucēti šķērsot placentu un tādējādi iedarboties arī uz bērnu. Tāpēc piemērotākas alternatīvas grūtniecības laikā ir prometazīns (akūtas trauksmes ārstēšanai), amitriptilīns (miega traucējumu ārstēšanai) un kvetiapīns (psihotiskiem traucējumiem).
Kā iegūt zāles ar lorazepāmu
Lorazepāmam Vācijā, Austrijā un Šveicē nepieciešama recepte. Turklāt tas pat ir norādīts kā narkotisks līdzeklis (tāpat kā visi benzodiazepīni), kas nozīmē, ka aktīvās sastāvdaļas izrakstīšana ir īpaši stingri reglamentēta.
Uz parastās receptes lorazepāmu var iegādāties tikai tad, ja vienreizēja deva ir ne vairāk kā 2.5 miligrami un preparāts nesatur citas aktīvās sastāvdaļas.
Cik ilgi lorazepāms ir zināms?
Vairāk faktu par lorazepāmu
Lorazepāms ir diazepāma, cita benzodiazepīna, tālāka attīstība. Salīdzinot ar diazepāmu, lorazepāmam ir daudz īsāks darbības ilgums un uzturēšanās laiks organismā, jo tā metabolisma laikā neveidojas aktīvi produkti (aktīvie metabolīti).
