Diagnoze
Lai varētu diagnosticēt obsesīvi-kompulsīvus traucējumus, obsesīvā uzvedība ir detalizēti jāpārbauda. Ar īpašas anketas vai klīniskās intervijas palīdzību, kas abas ir īpaši pielāgotas obsesīvi-kompulsīviem traucējumiem, var sistemātiski uzdot kritērijus vai simptomus, kuriem jābūt diagnozes noteikšanai. Tikpat svarīgi ir ņemt vērā simptomu ietekmi uz skartās personas vidi.
Sarežģītos gadījumos obsesīvi-kompulsīvi traucējumi arī liedz personai izmantot profesiju, kurai, iespējams, iepriekš bijusi nozīmīga loma viņa dzīvē. Obsesīvi kompulsīvie traucējumi var izraisīt arī citas garīgas slimības vai rasties kopā ar citiem klīniskiem attēliem (trauksmes traucējumi, depresīva uzvedība). Citu slimību papildu klātbūtni var noskaidrot arī ar klīnisko interviju vai anketu.
Uzvedības novērojumi, ko veic ārstējošais terapeits, var sniegt informāciju par obsesīvi-kompulsīvo traucējumu veidu un apjomu. Šim nolūkam terapeits iedziļinās pacienta ikdienas situācijās kopā ar skarto personu. Pēc tam attiecīgās personas uzvedība tiek apspriesta papildu sanāksmē.
Terapija
Lai veiksmīgi ārstētu obsesīvi-kompulsīvos traucējumus, ir izrādījies lietderīgi izmantot zāļu un psiholoģiskās ārstēšanas kombināciju. Tādā veidā skartā persona tiek savlaicīgi atbrīvota no ciešanu spiediena. Tajā pašā laikā skartās personas dzīves kvalitātei atkal vajadzētu palielināties, lai dzīve sabiedrībā viņam kļūtu iespējama bez problēmām.
Psiholoģiskā ārstēšana 70% no skartajām personām veiksmīgi ārstē ar psiholoģisko ārstēšanu. A uzvedības terapija pieeja arvien biežāk tiek izvēlēta, lai palīdzētu skartajām personām atkal dzīvot normālu, nepiespiestu dzīvi. Kā terapeitiska procedūra parasti tiek izmantota pieradināšanas apmācība. Skartajai personai vajadzētu pierast pie situācijām (kad obsesīvi-kompulsīvi traucējumi jau iepriekš ir jutuši sevi), neievērojot obsesīvo uzvedību vai domas.
Pirmkārt, ja pastāv obsesīvi-kompulsīva uzvedība, tas tiek “pieredzēts” garīgi. Attiecīgajai personai vajadzētu domāt par situācijām, kurās citādi parādītu obsesīvi-kompulsīvo uzvedību. Obsesīvas domas tiek atkārtoti iedarbinātas ar terapeita palīdzību.
Šajā situācijā skartajai personai intensīvi jātiek galā ar radušajām domām un idejām un jāapspriež tās ar terapeitu. Šīs procedūras mērķis ir novērst draudus personai no situācijām, lai viņš vai viņa saprastu, ka situācijas var piedzīvot bez piespiedu uzvedības. Pat piespiedu uzvedības gadījumā par labāko metodi tiek izvēlēta situācijas apmeklēšana un informēšana.
Laikā uzvedības terapija sesijās parasti tiek iesaistīta arī attiecīgās personas ģimene, lai runātu par personas dzīvi un sekām ikdienas dzīvē. Radiniekiem šīs sesijas bieži vien ir arī iespēja saņemt padomu, kā izturēties pret attiecīgo personu. Daudzi jūtas bezpalīdzīgi un nezina, kāda izturēšanās būtu piemērota personai.
Narkotiku terapija Bieži zāļu un uzvedības terapija sola ilgtermiņa panākumus obsesīvi-kompulsīvo traucējumu ārstēšanā. Šeit zāļu veids, kā arī deva un lietošanas ilgums ir atkarīgs no obsesīvi-kompulsīvo traucējumu smaguma pakāpes. Dažas zāles, kuras lieto arī ārstēšanai depresija or trauksmes traucējumi, piemēram, klomipramīns un fluoksetīns, ir izrādījušies veiksmīgi.
Šie preparāti palielinās serotonīna aktivitāte (kurjera vielas smadzenes kas ir atbildīgi par daudzu veidu uzvedību) un noved pie vielmaiņas aktivitātes normalizācijas. Ir pierādīts, ka obsesīvi kompulsīvo traucējumu ārstēšana ar antidepresantiem ir uzlabojusies 50% pacientu. Simptomi OKT nepazūd pilnībā, bet tie ir samazināti par aptuveni 30%.
- Psiholoģiskā ārstēšana 70% no skartajām personām veiksmīgi ārstē ar psiholoģisko ārstēšanu. Uzvedības terapijas pieeja arvien vairāk tiek izvēlēta, lai palīdzētu skartajām personām atkal dzīvot normālu, nepiespiestu dzīvi. Kā terapeitiska procedūra šeit parasti tiek piemērota pieradināšanas apmācība.
Skartajai personai vajadzētu pierast pie situācijām (kurās obsesīvi-kompulsīvi traucējumi iepriekš bija pamanāmi), neievērojot obsesīvo uzvedību vai domas. Pirmkārt, ja pastāv obsesīvi-kompulsīva uzvedība, tas tiek “pieredzēts” garīgi. Attiecīgajai personai vajadzētu domāt par situācijām, kurās pretējā gadījumā viņš parādītu obsesīvi-kompulsīvo uzvedību.
Obsesīvas domas tiek atkārtoti iedarbinātas ar terapeita palīdzību. Šajā situācijā skartajai personai intensīvi jātiek galā ar radušajām domām un idejām un jāapspriež tās ar terapeitu. Šīs procedūras mērķis ir novērst draudus personai no situācijām, lai viņš vai viņa saprastu, ka situācijas var piedzīvot bez piespiedu uzvedības.
Pat piespiedu uzvedības gadījumā par labāko metodi tiek izvēlēta situācijas apmeklēšana un informēšana. Uzvedības terapijas sesiju laikā parasti tiek iesaistīta arī attiecīgās personas ģimene, lai runātu par personas dzīvi un sekām ikdienas dzīvē. Radiniekiem šīs sesijas bieži vien ir arī iespēja saņemt padomu, kā izturēties pret attiecīgo personu.
Daudzi jūtas bezpalīdzīgi un nezina, kāda izturēšanās būtu piemērota personai.
- Narkotiku terapija Bieži vien zāļu terapijas un uzvedības terapijas kombinācija sola ilgtermiņa panākumus obsesīvi-kompulsīvo traucējumu ārstēšanā. Šeit zāļu veids, kā arī deva un lietošanas ilgums ir atkarīgs no obsesīvi-kompulsīvo traucējumu smaguma pakāpes. Dažas zāles, kuras lieto arī ārstēšanai depresija or trauksmes traucējumi, piemēram, klomipramīns un fluoksetīns, ir izrādījušies veiksmīgi. Šie preparāti palielinās serotonīna aktivitāte (kurjera vielas smadzenes kas ir atbildīgi par daudzu veidu uzvedību) un noved pie vielmaiņas aktivitātes normalizācijas. Ir pierādīts, ka ārstēšana OKT lietojot antidepresantus, 50% pacientu ir uzlabojušies. Simptomi OKT nepazūd pilnībā, bet tie ir samazināti par aptuveni 30%.
