Kas ir augšžoklis?
Augšžoklis, kas sastāv no diviem kauliem, ir daļa no sejas galvaskausa. Tas sastāv no drukna ķermeņa (corpus maxillae) ar četrām virsmām (facies anterior, infratemporalis, orbitalis un nasalis) un četriem kaulu procesiem (processus frontalis, zygomaticus, alveolaris un palatinus), kas stiepjas no šī ķermeņa.
Augšžokļa ķermenis satur pāru augšžokļa sinusu, ko klāj ciliārais epitēlijs un ir viens no deguna blakusdobumiem.
Žokļa ķermeņa priekšējā virsma.
Augšžokļa priekšējā virsma (facies anterior), sejas virsma, ir ar atveri tās augšējā malā (foramen infraorbitale), caur kuru nervs un tāda paša nosaukuma asinsvadi nonāk orbītā. Virs šīs atveres, orbītas apakšējā malā, piestiprinās muskulis, kas paceļ augšlūpas un nāsis.
Priekšējās virsmas lejasdaļā ir vairāki kaulaini paaugstinājumi – vietas, kur atrodas zobu saknes: vidusdaļā priekšzobu bedre, bet ilkņu rajonā – ilnu bedre. Šeit piestiprinās arī dažādi muskuļi, kas kustina degunu un muti.
Augšžokļa ķermeņa aizmugurējā virsma
Augšžokļa aizmugurējo virsmu (facies infratemporalis) no priekšējās virsmas atdala zigomātiskais process (skatīt zemāk) un kaulainu izciļņu, kas stiepjas uz augšu no pirmā molāra. Infratemporālajai fācijai ir kupris līdzīgs izvirzījums (tuber maxillae) ar maziem caurumiem, alveolārie kanāli (foramina alveolaria), caur kuriem iziet zobu nervi un zobu asinsvadi.
Augšžokļa kaula aizmugurējās virsmas lejasdaļā virs aizmugures zonas, kur izšķiļas gudrības zobi, ir kaula izciļņa (augšžokļa bumbuļslāņa). Šeit augšžoklis ir piestiprināts pie palatīna kaula. Turklāt šeit piestiprinās muskulis, kas ir svarīgs žokļa slēgšanai.
Augšžokļa ķermeņa virsma
Augšžokļa kaula augšējā virsma (facies orbitalis) daļēji veido acs dobuma (orbītas) grīdu. Šeit ir vaga, kas saplūst ar canalis infraorbitalis un kurā darbojas tāda paša nosaukuma nervs un asinsvadi.
Augšžokļa ķermeņa iekšējā virsma.
Augšžokļa iekšējā virsma (facies nasalis) daļēji veido deguna dobuma sānu sienu. Šeit atrodas hiatus maxillaris, liela, neregulāri kvadrātveida ieeja augšžokļa sinusā, ko aizmugurē ierobežo kaulainā deguna starpsiena. Apgabals zem šīs atveres veido apakšējo deguna zaru, kur deguna dobums atveras starp smailes zaru un deguna grīdu. Šeit ir kanāls, pa kuru iet aukslēju barojošie nervi un trauki.
Augšžokļa iekšējās virsmas priekšpuse ir daļa no vidējā deguna kaula. Šeit iet kaulainā grēda, kur augšžoklis savienojas ar apakšējo turbīnu.
Frontālais process (Processus frontalis).
Frontālais process (Processus frontalis) stiepjas no augšējā žokļa ķermeņa blakus degunam. Šeit tiek piestiprināti dažādi sejas muskuļi. Turklāt frontālais process ir iesaistīts deguna sānu sienas veidošanā.
Zigomatiskais process (Processus zygomaticus)
Zigomatiskais process ir vērsts pret sejas ārējo pusi un savieno augšējo žokli ar zigomātisko kaulu.
Zobu vai alveolārais process (Processus alveolaris)
Aiz pirmā molāra pie alveolārā procesa ārējās virsmas piestiprinās vaiga muskulis, kas nepieciešams mutes kaktiņu vilkšanai uz sāniem un lūpu piespiešanai pret vaigiem un zobiem. Šis muskulis arī stingrina vaigus sūkšanas laikā un iespiež ēdienu starp zobiem košļājamā laikā.
Alveolārajam procesam ir spožveida struktūra (kaulainu bumbuļu slānis), kuras trabekulas ir sakārtotas tā, ka košļāšanas laikā uz zobiem radītais spiediens tiek pārnests uz augšžokli.
Palatālais process (Processus palatinus)
Augšžokļa kauls (Processus palatinus) horizontāli nolaižas no ķermeņa un savienojas ar pretējo pusi šuvē (Sutura palatina mediana) un palatīna kaulu citā šuvē (Sutura palatina transversa). Šie kauli kopā veido lielāko cieto aukslēju daļu.
Palatālā procesa apakšējā virsma ir raupja, un tajā ir vairākas atveres traukiem un nerviem, kas apgādā aukslēju gļotādu.
Aiz augšējiem priekšzobiem abās pusēs ir divi mazi kanāliņi augšējā žoklī, ko šajā vietā sauc par os incisivum (starpžokļu). Artērija, kas nāk caur augšējo atveri, un nervs iet caur šiem kanāliem. Pirmajos dzīves gados šis kauls joprojām ir atdalīts no diviem augšējā žokļa kauliem ar šuvi.
Kāda ir augšējā žokļa funkcija?
Augšžoklis un apakšžoklis ar zobu rindām ir svarīgi ēdiena uzņemšanai – katra koduma sakošļāšanai un sasmalcināšanai. Turklāt augšžoklis ir iesaistīts acs dobuma, deguna sieniņu un cieto aukslēju veidošanā.
Augšžokļa deguna blakusdobumu un citu deguna blakusdobumu funkcija vēl nav pilnībā izprasta. Eksperti norāda, ka ar gaisu pildītie kaulu dobumi samazina galvaskausa kaulu svaru un kalpo kā balss rezonējoša kamera.
Kur atrodas augšējais žoklis?
Kādas problēmas var izraisīt augšžoklis?
Augšžokļa lūzums parasti ir saistīts ar sejas vidusdaļas lūzumu.
Žokļa cistas ir viens no biežākajiem žokļa stāvokļiem. Ar to galvenokārt slimo vīrieši vecumā no 20 līdz 50. Cistas veidojas no zobu sistēmas audiem, kas paliek, veidojoties zobiem. Ar šķidrumu pildītie dobumi aug lēni un izspiež apkārtējos audus (zobus, nervus). Tāpēc tie ir ķirurģiski jānoņem.
Tieši zem augšžokļa deguna blakusdobumu grīdas atrodas augšējā žokļa aizmugurējo zobu saknes. Augšžokļa deguna blakusdobumi var iekaist caur degunu, ar kuru tie ir savienoti ar kanālu; strutojošu iekaisumu gadījumā to sauc par empiēmu. Ir sāpes un spiediena sajūta galvā, augšžoklī un zem acīm. Vienīgās plānās kaula lameles dēļ starp zobu nodalījumiem un augšžokļa sinusu, tad arī rodas zobu sāpes.
Akūtu vai hronisku sinusītu sauc par augšžokļa sinusītu. Tas var ietekmēt vienu vai abus augšžokļa sinusus.
Augšžokļa malas var būt iedzimtas, taču tās rodas arī ilgstošas mehāniskas iedarbības rezultātā, piemēram, īkšķa sūkšanas, sliktas zobu pozīcijas vai zobu trūkuma dēļ. Ja augšžoklis ir pārāk tālu uz priekšu, to sauc par antemaxillia; ja tas ir pārāk tālu atpakaļ, to sauc par retromaxillia vai augšžokļa hipoplāziju. Abas formas rada problēmas ar žokļa locītavu, sasprindzinājumu un zobu bojājumus.
