Ageusia: cēloņi, veidi, ārstēšana

Ageusia: Apraksts

Ageusia ir termins, ko ārsti lieto, lai aprakstītu garšas uztveres traucējumus. Šo ārkārtīgi reto garšas traucējumu veidu (disgeizija) var iedalīt trīs apakštipos:

  • Pilnīga ageusia: tas tiek saprasts kā pilnīgs garšas spējas zudums, ti, skartie vairs nevar nogaršot neko.
  • funkcionālā ageusia: spēja sajust garšu ir ļoti skaidri ierobežota.
  • daļēja ageusija: skartās personas vairs nevar uztvert noteiktas garšas (piemēram, saldas).

Kopumā garšas traucējumi ir retāk nekā ožas traucējumi. Tomēr tie var būt ļoti nepatīkami un satraucoši skartajiem. Galu galā, lai baudītu ēdienu, ir nepieciešama normāla garšas sajūta.

Tā attīstās garša

  • Garšas kārpiņas: tās ir garšas “maņu orgāns”. Cilvēkam mēles un aukslēju zonā ir vairāki tūkstoši garšas kārpiņu. Tie ļauj atšķirt piecas dažādas garšas: saldu, skābu, rūgtu, sāļu un umami (japāņu valodā sāļa-pikanta).
  • specifiski galvaskausa nervi: no visiem divpadsmit galvaskausa nerviem trīs ir atbildīgi par garšu (VII, X un IX). Šie trīs nervu ceļi vada informāciju no garšas kārpiņām uz smadzenēm.
  • Smadzenes: Smadzenēs informācija, kas nāk no garšas kārpiņām, saplūst, tiek apstrādāta un tādējādi tiek uztverta tikai kā garša.

Kādas citas garšas traucējumu formas pastāv?

Hipogeūzija

samazināta jutība pret garšu, salīdzinot ar jauniem, veseliem cilvēkiem

Hipergeizija

paaugstināta garšas sajūta, salīdzinot ar jauniem, veseliem cilvēkiem

Parageusia

izmainīta garšas sajūtu uztvere (piemēram, saldo var uztvert kā rūgtu)

Fantoģēzija

Garšas sajūtu uztvere bez stimula avota (piemēram, neizskaidrojama metāla garša mutē). To sauc arī par "garšas halucināciju".

Ageusia: cēloņi un iespējamās slimības

Ageusia var būt epitēlija, nervu un/vai centrālā. Tas nozīmē, ka skartās personas garšas uztvere ir traucēta vismaz vienā no trim garšas uztveres stacijām (garšas kārpiņas mutes gļotādā – galvaskausa nervi – smadzenes). Iespējamie iemesli tam ir dažādi. Tie ietver, piemēram:

  • Infekcijas, piemēram, gripai līdzīga infekcija (saaukstēšanās), gripa, sinusīts, Covid-19 vai mutes gļotādas infekcijas ar baktērijām vai sēnītēm
  • Šegrena sindroms un citi sausa mute cēloņi
  • psihiskas slimības, piemēram, depresija
  • cukura diabēts
  • hipotireoze
  • aknu un nieru slimības
  • smadzeņu iekaisums (encefalīts) vai galvaskausa nervu (neirīts)
  • Smadzeņu audzēji
  • Traumatisks smadzeņu ievainojums
  • epilepsija
  • multiplā skleroze
  • Slimības, kas saistītas ar smadzeņu šūnu nāvi (neirodeģeneratīvas slimības), piemēram, Alcheimera slimība
  • Medikamenti, piemēram, antidepresanti, hlorheksidīns (piemēram, kā mutes skalojamais līdzeklis mutes gļotādas vai smaganu iekaisuma gadījumā), terbinafīns (zāles sēnīšu infekciju ārstēšanai), citostatiskie līdzekļi (ķīmijterapijas zāles)
  • Staru terapija galvas un kakla rajonā, piemēram, balsenes vēža gadījumā
  • Operācijas, piemēram, ausu operācija vai palatālo mandeļu noņemšana (tonsilektomija)
  • saskare ar toksiskām vielām (t.sk. nikotīnu un alkoholu)
  • slikta mutes dobuma higiēna

Dažreiz garšas traucējumu cēloni nevar atrast. Tad to sauc par idiopātisku.

Ageusia: Kad jums vajadzētu redzēt ārstu?

Ja garšas sajūtas nav (ageusia) vai ir citādi mainītas (hipogeizija, parageusia utt.), tas var liecināt par iepriekš neatklātiem veselības traucējumiem. Kā garšas traucējumu cēlonis ir iespējami gan visai nekaitīgi cēloņi, gan bīstamas slimības.

Ikvienam, kuram ir aizdomas, ka viņam ir garšas traucējumi, nevajadzētu vilcināties, bet gan doties pie ģimenes ārsta. Viņš varēs izvērtēt, vai ir nepieciešami turpmāki speciālistu skaidrojumi.

Ageusia: Ko dara ārsts?

Pirmais kontaktpunkts garšas traucējumiem (piemēram, ageusia) ir ģimenes ārsts. Viņš var veikt sākotnējo novērtējumu, detalizētā intervijā (anamnēzē) apkopojot pacienta slimības vēsturi un veicot fiziskos un laboratoriskos izmeklējumus.

Ja nepieciešams, viņš nosūtīs pacientu pie speciālista – ausu, deguna un kakla medicīnas speciālista. Atkarībā no (aizdomīgā) ageūzijas cēloņa var konsultēties arī ar citiem speciālistiem, piemēram, neirologu (nervu speciālistu) vai radiologu (rentgena speciālistu).

Medicīniskā vēsture (anamnēze)

Vizītes sākumā pie ārsta notiek detalizēta pacienta un ārsta diskusija, kas var sniegt svarīgu informāciju par garšas traucējumu cēloni. Jūsu ārsts uzdos dažādus jautājumus. Piemēram:

  • Vai jums vairs vispār nekas negaršo (ageusia) vai arī garšas sajūta ir mainīta kā citādi?
  • Cik ilgi jums ir garšas traucējumi?
  • Vai garšas traucējumi parādījās pēkšņi vai pakāpeniski?
  • Vai garšas traucējumi ir vienmēr vai tikai periodiski?
  • Vai jums ir problēmas ar smaržu papildus garšas traucējumiem?
  • Vai jūs lietojat kādas zāles? Ja jā, tad kuras?
  • Vai tu smēķē? Vai jūs lietojat alkoholu? Cik katrā gadījumā un kopš kura laika?
  • Vai jums jau ir kādi stāvokļi (piemēram, cukura diabēts, autoimūnas slimības)?
  • Vai esat guvis galvas traumu pagātnē?
  • Vai esat saņēmis/tiek ārstēts ar staru vai ķīmijterapiju vēža ārstēšanai?
  • Vai papildus garšas traucējumiem Jums ir kādi citi simptomi, piemēram, reibonis, redzes traucējumi, galvassāpes vai jušanas traucējumi rokās vai kājās?

Fiziskā pārbaude

Nākamajā solī ārsts rūpīgi pārbauda muti, degunu un kaklu. Tas var atklāt daudzus acīmredzamus ageusijas cēloņus, piemēram, iekaisumu. Turklāt ārsts palpē limfmezglus galvas un kakla rajonā. Ja tie ir pietūkuši, tas cita starpā var liecināt par iekaisuma slimību.

Tā kā ageusia cēlonis dažkārt ir galvaskausa nervos vai smadzenēs, ārsts veiks arī orientējošu neiroloģisko izmeklēšanu: tiek izmantoti vienkārši testi, lai noteiktu, vai var būt galvaskausa nerva vai smadzeņu darbības traucējumi.

Garšas pārbaudes

Klasiskās garšas mērīšanas ietvaros vienu pēc otras var ievadīt dažādu garšu (salda, skāba u.c.) testa šķīdumus – piemēram, kā pilienus uz mēles vai kā izsmidzināmu šķīdumu mutē –, lai skrīningu vispārējo ( globālā) garšas funkcija (visā mutē). Pacientam jācenšas tos pareizi identificēt.

Ir iespējams arī pārbaudīt dažādus atšķaidījumus (koncentrācijas) katram aromāta šķīdumam. Tas ne tikai palīdz noteikt, vai pacients var identificēt dažādas garšas, bet arī, pamatojoties uz atšķaidījumu, noteikt, cik laba garšas sajūta ir konkrētajai garšai (intensitātes novērtējums).

Vēl viens veids, kā pārbaudīt reģionālās degustācijas spējas, ir elektrogustometrija. Tas ietver ļoti zemas strāvas pielietošanu mēles virsmai. Tas kairina garšas kārpiņas (tāpat kā aromatizētājs) un tādējādi pacientam parasti izraisa skābas vai metāliskas garšas uztveri. Pēc tam katrai mēles pusei atsevišķi nosaka garšas slieksni – ti, zemāko stimulu (mazākās strāvas intensitātes veidā), kas pacientā izraisa garšas uztveri.

Turpmākie testi

Papildus šiem specifiskajiem garšas sajūtas testiem bieži ir nepieciešami citi izmeklējumi, lai noteiktu ageūzijas (vai citu garšas traucējumu) cēloni. Tie ietver, bet ne tikai:

  • Asins analīzes, piemēram, ja ir aizdomas par vitamīnu, cinka vai dzelzs deficītu, neatklātu diabētu, aknu slimību vai infekciju (meklējot specifiskas antivielas pret patogēniem)
  • Siekalu ražošanas mērīšana
  • mēles un mutes gļotādas biopsiju (audu paraugu) smalko audu (histopatoloģiskā) izmeklēšana
  • zobu pārbaude

Terapijas

Garšas traucējumu, piemēram, ageusias, gadījumā ārstēšana ir atkarīga no pamatcēloņa. No pacienta parasti tiek prasīta pacietība. Degustācijas sistēmai ir ārkārtīgi augsta spēja spontāni atjaunoties pēc bojājumiem. Tomēr, ja vien garšas traucējumu cēlonis nav vienkāršs saaukstēšanās vai līdzīgi īslaicīgs un nekaitīgs, atveseļošanās var ilgt ilgu laiku (parasti mēnešus vai pat gadus).

Šeit ir daži piemēri izraisošas terapijas iespējas ageusia ārstēšanai:

  • Dzelzs vai vitamīnu deficīta gadījumā ārsts var izrakstīt atbilstošus uztura bagātinātājus, lai to kompensētu. Hipotireozes gadījumā nepieciešami arī aizvietojošie preparāti – hormonu preparāti, kas kompensē vairogdziedzera hormonu trūkumu.
  • Ja medikamenti ir ageūzijas cēlonis, ārstējošais ārsts var ieteikt pārtraukt preparāta lietošanu – ja iespējams – vai pāriet uz citu preparātu.
  • Ja kāds medikaments ir izraisījis cinka deficītu, kas savukārt izraisa garšas traucējumus, noder cinka preparāts. Citos garšas traucējumu gadījumos dažreiz tiek ieteikts uzņemt arī cinku, lai gan efektivitāte šeit ne vienmēr ir pierādīta.
  • Ja audzēja slimība izraisa garšas traucējumus, piemēram, ageusia, var norādīt konservatīvu ārstēšanu ar medikamentiem, starojumu vai operāciju.
  • Profesionāli jāārstē arī citas pamatslimības, kas saistītas ar ageūziju vai citiem garšas traucējumiem (piemēram, diabēts, multiplā skleroze utt.).

Ageusia: Ko jūs varat darīt pats

Dažiem cilvēkiem ar funkcionālu ageusiju joprojām ir neliela garšas stimulu uztvere. Īpaši viņiem var noderēt ēdiena garšvielas. Kopumā ir ieteicams ēst veselīgu, daudzveidīgu uzturu, lai novērstu trūkumus, kas savukārt var pasliktināt garšas sajūtu.

Ikvienam, kurš ēd pārāk maz ageusijas dēļ un tāpēc jau ir daudz zaudējis svaru, vajadzētu doties pie uztura konsultanta.

Visu garšas garšas traucējumu gadījumā vēlams atturēties no nikotīna un citām vielām, kas pasliktina garšas spēju. Jūsu ārsts var sniegt jums sīkāku padomu šajā jautājumā.

Pievērsiet uzmanību pareizai mutes dobuma higiēnai (regulāra zobu tīrīšana, zobu diegu lietošana utt.). Tas palīdz novērst infekcijas (piemēram, ar baktērijām vai sēnītēm), kas var bojāt gļotādu (un līdz ar to arī garšas kārpiņas).