Ūdeņas acis (epiphora) (sinonīmi: acu izdalījumi; asarošana; ūdeņaina acs; ūdeņaina acs; ICD-10-GM H04.2: asaru aparāta ietekme: epiphora), asaru veidošanās pārsniedz drenāžas spēju, kā rezultātā asaru šķidrums noplūst vāka malas.
Klīniskā anatomija
Asaru aparāts (Apparatus lacrimalis) kalpo asaru veidošanai, pārraidīšanai un iztukšošanai:
- Katrai acij ir divas asaru kanāliņi, kas rodas no abu plakstiņu mediālās daļas (punctum lacrimale superius (superior lacrimal punctum) un punctum lacrimale inferius (apakšējā asaru punctum)). Šie savienojas, veidojot kopēju asaru kanālu: asaras pēc tam “ieskrien” asaru maisiņā (saccus lacrimalis).
- Nazolacrimal kanāls (lat. Ductus nasolacrimalis) savieno asaru maisiņu ar deguns un atveras apakšējā turbīnā (concha inferior).
Ūdeņaina acs rodas, ja asaru veidošanās ir pārāk augsta vai nepietiekama drenāža, vai pat to abu kombinācija.
Pat zīdaiņiem var rasties acu asarošana. Spontāna asaru kanālu atvēršana pirmajās dzīves nedēļās novērsīs problēmu.
Asarainās acis var būt daudzu slimību simptoms (skatīt sadaļu “Diferenciāldiagnozes”). Kopējie asarošanas cēloņi ir augšējie elpošanas trakts infekcijas, alerģisks rinīts un sausas acis. Pēdējie ir refleksu plīsumi, kas ir reakcija uz acu virsmas sausumu.
Dzimuma attiecība: sievietes (īpaši menopauzes) tiek skartas biežāk nekā vīrieši.
Frekvences maksimums: slimība biežāk sastopama gados vecākiem cilvēkiem.
Kurss un prognoze: Bērniem acu asarošana var būt saistīta ar konjunktivīts iekaisums konjunktīvas). Gados vecākiem cilvēkiem ūdeņainas acis bieži rodas vietēja kairinājuma vai aizsērējušu asaru kanālu dēļ. Ūdens acis jebkurā gadījumā jānoskaidro ar oftalmologs (sk. arī sadaļu “Simptomi - sūdzības”: Brīdinājuma zīmes (sarkanie karogi)). Jāizslēdz vai jāārstē nopietnas pamatslimības.
