Urogrāfija: definīcija, iemesli, procedūra

Kas ir urrogrāfija?

Urrogrāfijas laikā ārsts izmanto rentgena izmeklēšanu, lai vizualizētu urīnceļus. Tie ietver

  • nieru iegurnis
  • Urēters (urēters)
  • Urīnpūšļa
  • Urīnizvadkanāls (urīnizvadkanāls)

Nieres un urīnvadus sauc par augšējo urīnceļu, urīnpūsli un urīnizvadkanālu par apakšējo urīnceļu. Šos orgānus nevar redzēt parastā rentgenā. Lai to izdarītu, ārstam ir nepieciešama tā sauktā kontrastviela, ko viņš pacientam ievada vai nu tieši caur urīnceļu, vai caur vēnu.

Ja pārbaudes laikā tiek pārbaudītas tikai nieres, to sauc par pielogrāfiju.

Retrogrāda urrogrāfija

Retrogrādā urrogrāfijā kontrastvielu ievada tieši urīnizvadkanālā caur plānu caurulīti un no turienes izplatās pārējā urīnceļu sistēmā. Lai apskatītu urīnizvadkanālu un urīnpūsli, ārsts izmanto cistoskopu, īpašu instrumentu ar kameru, ko ievieto urīnizvadkanālā.

Ekskrēcijas urrogrāfija

Ekskrēcijas urrogrāfijā ārsts neievada pacientam kontrastvielu tieši caur urīnceļu, bet gan injicē to vēnā. Tāpēc šo izmeklējumu sauc arī par intravenozo urogrāfiju (intravenozo urrogrāfiju). Nieres filtrē kontrastvielu no asinīm un izvada to caur urīnceļiem. Ārsts var novērtēt šo procesu rentgena attēlā.

Urogrāfiju izmanto, lai diagnosticētu šādus klīniskos attēlus:

  • Nierakmeņi
  • Urīnceļu vēzis
  • Nieru vai urīnceļu sašaurināšanās (stenoze).
  • Nieru iegurņa traumas
  • Iedzimtas urīnceļu anomālijas

Turklāt ar urogrāfiju var pārbaudīt izvēlētās ārstēšanas gaitu un panākumus urogrammā (pēcpārbaude).

Jāievēro piesardzība pacientiem ar zināmu kontrastvielu nepanesamību: tā kā šīm blakusparādībām mēdz būt smagas blakusparādības, ārstam rūpīgi jāizvērtē, vai izmeklēšanas ieguvumi atsver risku.

Ko jūs darāt urrogrāfijas laikā?

Pacientu sagatavo vakarā pirms urrogrāfijas: Pacients nedrīkst neko ēst iepriekšējā vakarā, lai zarnu gāzes vai zarnu saturs neizkropļo rentgena attēlu. Pacientam tiek nozīmēti arī caureju veicinoši un dekongestanti medikamenti. Tieši pirms urrogrāfijas pacientam vēlreiz jāiztukšo urīnpūslis.

Retrogrāda urrogrāfija

Pirms urrogrāfijas ārsts pacientam parasti dod vieglu nomierinošu līdzekli un pretsāpju līdzekli. Pēc tam pacientu novieto guļus stāvoklī ar nedaudz saliektām un uz āru izplestām kājām, dezinficē un pārklāj ar sterilu drapējumu.

Ekskrēcijas urrogrāfija

Pirms faktiskās intravenozās urogrammas radiologs salīdzinājumam ņem tā saukto tukšo attēlu, ti, attēlu bez kontrastvielas. Pacientam caur venozo pieeju tiek ievadīta kontrastviela, kas pa asinsvadiem izplatās nierēs. Pēc dažām minūtēm ārsts uzņem vēl vienu attēlu, lai novērtētu augšējo urīnceļu stāvokli. Apmēram ceturtdaļu stundas pēc kontrastvielas ievadīšanas tiek uzņemts trešais attēls, kurā redzama kontrastvielas izplatīšanās urīnvadā un urīnpūslī. Visa pārbaude parasti aizņem apmēram pusstundu.

Kādi ir urogrāfijas riski?

Tāpat kā ar daudzām invazīvām diagnostikas procedūrām, arī urrogrāfija ir saistīta ar zināmiem riskiem, par kuriem ārsts iepriekš informē pacientu. Iespējamās komplikācijas ir urīnizvadkanāla, urīnpūšļa, urīnvada vai nieru traumas, ko var izraisīt vai nu instrumenti, vai – retrogrādas urrogrāfijas gadījumā – kontrastvielas radītais spiediens.

Kas jāņem vērā pēc urrogrāfijas?

Pēc urrogrāfijas jādzer daudz ūdens vai tējas. Tas palīdzēs jūsu nierēm izvadīt jūsu organismā atlikušo kontrastvielu.

Ja nepieciešams, ārsts izrakstīs antibiotikas. Tas tiek darīts, lai novērstu baktēriju izplatīšanos, kas, iespējams, ir nonākušas urīnizvadkanālā ar cistoskopu, un izraisītu augšupejošas urīnceļu infekcijas.

Atkarībā no urrogrāfijas rezultātiem ārsts pēc tam pārrunās ar Jums turpmāko ārstēšanu.