Kāda ir renīna-angiotenzīna-aldosterona sistēma?
Renīna-angiotenzīna-aldosterona sistēma (RAAS, bieži vien nepareizi saukta par RAAS sistēmu) kontrolē mūsu organisma ūdens un elektrolītu līdzsvaru un tādējādi tai ir izšķiroša ietekme uz asinsspiedienu:
Tā kā mūsu asinsrites sistēmas darbība ir atkarīga no precīzas asins tilpuma regulēšanas, ir nepieciešami mehānismi, lai īstermiņā līdzsvarotu šķidruma tilpumu asinsvados un ārpus tiem (intravaskulāri un ekstravaskulāri). Renīna-angiotenzīna-aldosterona sistēma kritiski piedalās asins tilpuma kontrolē, regulējot šķidruma un elektrolītu līdzsvaru.
Kāda ir renīna-angiotenzīna-aldosterona sistēmas funkcija?
Ja organismā trūkst tilpuma (piemēram, liela asins zuduma dēļ), samazinās asins plūsma uz nieru artērijām un pazeminās tajās valdošais spiediens. Atbildot uz to, noteiktas nieru šūnas (jukstaglomerulārās šūnas) izdala renīnu kā daļu no renīna-angiotenzīna-aldosterona sistēmas. Šis proteīnu šķeļošais enzīms pārvērš asins proteīnu (plazmas proteīnu) angiotenzinogēnu, kas nāk no aknām, par hormona prekursoru angiotenzīnu I.
Angiotenzīns II izraisa asinsvadu sašaurināšanos (vazokonstrikciju), kas paaugstina asinsspiedienu. Tas stimulē hormona aldosterona izdalīšanos no virsnieru dziedzera. Tas liek nierēm saglabāt vairāk nātrija un ūdens organismā (nevis izvadīt to ar urīnu). Tas palielina nātrija saturu un tilpumu asinīs, kas arī paaugstina asinsspiedienu.
Turklāt angiotenzīns II veicina slāpju sajūtu (šķidruma uzņemšana palielina asins tilpumu un līdz ar to asinsspiedienu), sāls apetīti un ADH (antidiurētiskā hormona, vazopresīna) izdalīšanos no hipofīzes. Šis hormons kavē ūdens izvadīšanu caur nierēm (diurēzi) – paaugstinās asinsspiediens.
Nātrija trūkums organismā arī izraisa renīna izdalīšanos un tādējādi renīna-angiotenzīna-aldosterona sistēmas (RAAS) aktivāciju.
Kur atrodas renīna-angiotenzīna-aldosterona sistēma?
Kādas problēmas var izraisīt renīna-angiotenzīna-aldosterona sistēma?
Narkotikas var izmantot, lai iejauktos renīna-angiotenzīna-aldosterona sistēmā un tādējādi ietekmētu asinsspiediena regulēšanu. Piemēram, beta blokatorus vai AKE inhibitorus lieto augsta asinsspiediena ārstēšanai. Beta blokatori kavē renīna izdalīšanos, bet AKE inhibitori bloķē AKE un tādējādi angiotenzīna II veidošanos. Abos gadījumos tas izraisa asinsspiediena pazemināšanos.
Ir arī zāles, kas inhibē aldosterona darbību (aldosterona antagonisti, piemēram, spironolaktons). Tos galvenokārt izmanto kā diurētiskus līdzekļus, piemēram, sirds mazspējas gadījumā.
Tā sauktajā Conn sindromā (primārā hiperaldosteronismā) tiek izdalīts pārmērīgs aldosterona daudzums. Cēlonis ir virsnieru garozas slimība (piemēram, audzējs).
Sekundārā hiperaldosteronisma gadījumā organisms arī izdala pārāk daudz aldosterona. Iemesls parasti ir pārmērīga renīna-angiotenzīna-aldosterona sistēmas aktivācija, piemēram, nieru slimības dēļ (piemēram, nieru artēriju sašaurināšanās = nieru artērijas stenoze).
