Plākstera tests (alerģijas tests): procedūra un nozīme

Kas ir epikutāns tests?

Epikutānais tests ir ādas tests kontaktalerģiju (alerģiskā kontaktdermatīta vai alerģiskā kontaktdermatīta) diagnosticēšanai. Tos izraisa ilgstoša tieša saskare ar ādu ar izraisošo vielu (alergēnu, piemēram, niķeli saturošu kaklarotu). Tā kā alerģiskā reakcija notiek ar laika nobīdi, ārsti runā par vēlīnā tipa alerģiju (IV tips).

Kad jūs veicat epikutānu pārbaudi?

Ārsti veic epikutānu testu, ja viņiem ir aizdomas vai vēlas izslēgt kontakta alerģiju kādam. Tā var būt, piemēram, atkārtotas neskaidras ādas izmaiņas.

Epikutānu testu var izmantot, lai izmeklētu šādas alerģijas, piemēram:

  • Alerģija pret niķeli un alerģijas pret citiem metāliem
  • Alerģija pret lateksu
  • Alerģija pret smaržvielām vai krāsvielām
  • Kontakta alerģija pret dažādiem augiem

Kas tiek darīts epikutānā testā?

Veicot epikutānu testu, izmeklētājs parasti uzlīmē iespējamos alerģijas izraisītājus (alergēnus) uz pacienta muguras, vai arī uz augšdelma vai augšstilba. Šim nolūkam viņš parasti sajauc alergēnu ar vazelīnu (nesējvielu). Pēc tam šo preparātu uzklāj uz testa atlokiem, folijām vai alumīnija kamerās un aplīmē ar līmlenti.

Plāksteris parasti paliek uz ādas divas dienas. Pēc divām dienām ārsts pārbauda, ​​vai vienā vai vairākās vietās nav alerģiskas ādas reakcijas: Āda ir apsārtusi un pietūkusi, niez vai izplūst, var būt izveidojušies nelieli pūslīši.

Kādi ir epikutānas pārbaudes riski?

Epikutānais tests ir salīdzinoši drošs izmeklējums. Tomēr pastāv arī riski un blakusparādības. Pārbaudītajā ādas vietā

  • siltuma un mitruma uzkrāšanās vai līmlentes var kairināt ādu,
  • testa reakcija var ilgt ilgu laiku (parasti alerģiskas reakcijas izzūd divu nedēļu laikā),

Pēc epikutānas pārbaudes ir iespējamas arī blakusparādības, kas ietekmē citas ķermeņa daļas vai visu ķermeni. Piemēram, esošie izsitumi var pasliktināties vai sadzijuši izsitumi var atkal uzliesmot.

Reti cilvēkiem rodas jauna paaugstināta jutība pret kādu no testa alergēniem. Pēc tam ārsti runā par primāro sensibilizāciju. Lai samazinātu šo risku, ārsts rūpīgi apsver, kuras vielas izmantot epikutānā testā.

Retas, bet tomēr iespējamas ir arī dzīvībai bīstamas alerģiskas reakcijas (anafilaktiskais šoks).

Ja epikutānas pārbaudes laikā pēkšņi pamanāt tādas sūdzības kā ķermeņa tirpšana, elpas trūkums, vēdera krampji vai reibonis, nekavējoties zvaniet neatliekamās palīdzības dienestam.

Kas man jāzina epikutānas pārbaudes laikā?

Kamēr esat lietojis plāksterus epikutānai pārbaudei, jums nevajadzētu iet dušā, nodarboties ar sportu un izvairīties no stipras svīšanas.

Dažos gadījumos ārsti nevar pasūtīt epikutānu testu. Tas notiek, piemēram, ja pacienti cieš no plašiem ādas izsitumiem uz ķermeņa vai citas akūtas slimības.

Tāpat, ja āda nesen apstrādāta ar “kortizonu”, nav ieteicams veikt epikutānu testu: tas var nomākt alerģisko reakciju un viltot rezultātu. Vairāk par šādām kontrindikācijām varat lasīt mūsu rakstā “Alerģijas tests”.