Kas ir C-peptīds?
C-peptīds tiek ražots aizkuņģa dziedzerī insulīna veidošanās laikā: tā sauktās beta šūnas ražo neaktīvo prekursoru proinsulīnu. Lai to aktivizētu, tas tiek sadalīts cukura līmeni asinīs pazeminošajā hormonā insulīnā un C-peptīdā. Termins apzīmē savienojošo peptīdu, jo tas savieno proinsulīna celtniecības blokus.
Atšķirībā no insulīna, C-peptīds tiek sadalīts daudz lēnāk, padarot to par ideālu aizkuņģa dziedzera funkcijas un insulīna ražošanas mērījumu.
Kad tiek noteikts C-peptīds?
Laboratorijā C-peptīda līmeni galvenokārt nosaka, lai novērtētu aizkuņģa dziedzera beta šūnu darbību. Ja beta šūnas spēj ražot insulīnu, var noteikt arī C-peptīdu. Aizkuņģa dziedzera darbības novērtējums ir svarīgs arī diabēta terapijas plānošanai, tas ir, lai izlemtu, vai diabēta slimniekam ir nepieciešams injicēt insulīnu vai nē.
Ļoti reti hipoglikēmiju var diagnosticēt kā hipoglikēmijas faktu. Tā ir garīga slimība, kurā pacienti apzināti pazemina glikozes līmeni asinīs ar insulīnu. Šādā veidā cietušie parasti vēlas iegūt pastiprinātu uzmanību un aprūpi no ārstiem, slimnīcām vai radiniekiem. Šajā konkrētajā gadījumā C-peptīda līmenis ir normāls, savukārt insulīns ir pārāk augsts un glikozes līmenis asinīs ir pārāk zems. Ja pacients lieto sulfonilurīnvielas atvasinājumus, lai pazeminātu glikozes līmeni asinīs, C-peptīda un insulīna līmenis ir paaugstināts.
C-peptīds – normālas vērtības
Parasti laboratorijas vērtību mēra tukšā dūšā. Piemēro šādas normālās vērtības:
|
Nosacījumi |
C-peptīds: Norm |
|
12 stundu badošanās |
0.7 – 2.0 µg/l |
|
ilgstoša badošanās |
< 0.7 µg/l |
|
Maksimālās vērtības glikozes vai glikagona stimulācijas laikā |
2.7 – 5.7 µg/l |
Glikozes vai glikagona stimulāciju veic, lai novērtētu, vai diabēta pacientam ir nepieciešams injicēt insulīnu. To veic, pirms C-peptīda līmeņa mērīšanas pacientam ievadot glikozi vai glikagonu.
Kad C-peptīda līmenis ir zems?
C-peptīds dabiski ir zems, ja aizkuņģa dziedzerim nav jāražo insulīns, t.i., glikozes līmenis asinīs ir zems un pacients neko nav ēdis.
Citi iespējamie C-peptīda samazināšanās cēloņi ir Adisona slimība un noteiktu zāļu (alfa-simpatomimētisko līdzekļu) ievadīšana.
Kad C-peptīds ir paaugstināts?
Patērējot ogļhidrātiem vai cukuru bagātu pārtiku, aizkuņģa dziedzeris izdala insulīnu un tajā pašā laikā C-peptīdu, lai stimulētu ķermeņa šūnas absorbēt cukura līmeni asinīs. Pēc tam laboratorijas vērtība tiek dabiski paaugstināta.
2. tipa cukura diabēta sākuma stadijā C-peptīda līmenis ir arī paaugstināts. Tas ir saistīts ar faktu, ka skarto indivīdu ķermeņa šūnas kļūst arvien izturīgākas pret insulīnu, t.i., tās maz vai vispār nereaģē uz tā signālu absorbēt glikozi asinīs. Atbildot uz to, beta šūnas ražo arvien vairāk insulīna un C-peptīda, līdz tās beidzot ir izsmeltas un ražošana tiek pārtraukta.
Daudz retāk insulīnomas izraisa C-peptīda palielināšanos. Citi iespējamie cēloņi ir nieru vājums (nieru mazspēja), metaboliskais sindroms un ārstēšana ar kortikosteroīdiem.
Ko darīt, ja C-peptīds ir paaugstināts vai pazemināts?
Ārstēšana ir atkarīga no izmainīto laboratorisko rādītāju cēloņa. Jūsu ārsts ar Jums pārrunās mērījumu rezultātus un arī turpmāko terapiju.
Ja insulinoma izraisa paaugstinātu C-peptīda līmeni, tas tiek ķirurģiski noņemts, ja iespējams.
