Kas notiek krioprezervācijas laikā?
Ja šūnas vai audi tiek izņemti no ķermeņa, tie ilgstoši nepaliek neskarti. Principā attiecas tas pats, kas uz augļiem vai dārzeņiem: pēc ražas novākšanas kādu laiku turas ledusskapī, bet pēc tam sāk sadalīties vai kalpo kā barības avots baktērijām vai sēnītēm. Pārtika ilgāk saglabājas “svaiga” tikai tad, ja tā ir sasaldēta.
Tieši tas notiek ar šūnām krioprezervācijas laikā. Iegūtos paraugus sasaldē un konservē ar šķidro slāpekli un tādējādi saglabā savu vitalitāti līdz atkausēšanai.
Šim nolūkam tiek izmantota krioprezervācija
- Oocīti: neapaugļotas un apaugļotas olšūnas pronukleārajā stadijā, blastocistas
- Olnīcu audi
- sperma
- Sēklinieku audi
- Asins konservi (eritrocītu koncentrāts, cilmes šūnas)
- Baktērijas, vīrusi un sēnītes (zinātniskiem nolūkiem)
- Mirušo personu kriokonservēšana (ko veic Amerikas/Krievijas uzņēmumi)
Embriju kriokonservēšanu regulē Vācijas Embriju aizsardzības likums (ESchG). Tas ir atļauts tikai izņēmuma gadījumos, proti, ja sievietes vēlas izmantot šūnas savai turpmākajai grūtniecībai.
Iespējamas problēmas ar krioprezervāciju
Tā kā spermā ir maz ūdens, ir mazāk problēmu ar kriokonservāciju. Savukārt olu šūnas ir grūti sasaldēt, jo tajās ir daudz ūdens. Lai ar ledus kristāliem nesabojātu šūnas struktūru, ūdens no šūnas jāizņem pēc iespējas saudzīgāk.
Tāpēc klasiskajā kriokonservācijā ("lēna dzesēšana") šūnas tiek sasaldētas ļoti lēni: var paiet divas stundas, lai no plus 20 grādiem sasniegtu mīnus 196 grādus. Tomēr, izmantojot šo veco metodi, atteices līmenis – īpaši olšūnām – ir augsts, un liela daļa šūnu pēc atkausēšanas vairs nav dzīvotspējīgas. Jaunāka kriokonservācijas metode – vitrifikācija – ir maigāka.
Vitrifikācija: maigs process
Vitrifikācijā audi tiek atdzesēti līdz mīnus 196 grādiem ļoti īsā laikā, proti, dažu sekunžu laikā. Tas šūnām piešķir stiklam līdzīgu struktūru (aukstā vitrifikācija).
Lai nodrošinātu, ka šoka sasaldēšanas laikā šūnas struktūra netiek iznīcināta, paraugiem vispirms tiek ievadīts ļoti koncentrēts un dārgs “antifrīzs” (krioaizsardzības šķīdums), kas saista ūdeni.
Kriokonservācija vēža slimniekiem
Pirmais mazulis, kas ieņemts ar saldētas un atkausētas olas palīdzību, piedzima pagājušā gadsimta astoņdesmitajos gados. Kopš tā laika metode ir nepārtraukti attīstīta. Īpaši gūst labumu jauni vēža pacienti.
Tas ir tāpēc, ka dzīvību glābjoša vēža ārstēšana var padarīt tos neauglīgus. Tad kriokonservācija piedāvā cerību. Tomēr tas ir īpaši dārgi sievietēm. Agrāk atlīdzības pieteikumi ne vienmēr tika apstiprināti, un parasti tie bija laikietilpīgi un nogurdinoši. Vēža slimniekiem arī nav.
Kopš 1. gada 2021. jūlija to var tieši iekasēt ārstējošie ārsti. Pieteikumi veselības apdrošināšanas kompānijām vai pat privāts finansējums olšūnu vai spermas sasaldēšanai vairs nav nepieciešami.
Kriokonservācija mākslīgai apsēklošanai
Vitrifikācija tagad ir kļuvusi arī par nozīmīgu reproduktīvās medicīnas sastāvdaļu gadījumā, ja ir nepiepildīta vēlme iegūt bērnus. Jo īpaši in vitro apaugļošana (IVF) saldētas olšūnas acīmredzami var palielināt grūtniecības panākumu līmeni. Tā kā vairākas olšūnas var iegūt vienlaikus un pēc tam sasaldēt turpmākiem apaugļošanas mēģinājumiem, sievietes fiziskā slodze ir mazāka.
Kriokonservācija kā dzīvesveida tendence
Apaugļošanas klīnikas, spermas bankas un olšūnu bankas dod iespēju sievietēm ar nepieciešamajiem līdzekļiem jaunībā izņemt un uzglabāt olšūnas, lai vēlāk īstenotu savu vēlmi radīt bērnus.
Kriokonservēšana: izmaksas
Stiklošanas izmaksās ir iekļauta sasaldēšana un tam nepieciešamie materiāli – hormonālā stimulācija, cikla kontrole un pārnese. Maksa par vienu olšūnu ir aptuveni 350 līdz 500 eiro, savukārt spermas šūnu daļa ir nedaudz lētāka - aptuveni 300 līdz 400 eiro. Abiem šūnu veidiem ir sekojošas sešu mēnešu uzglabāšanas izmaksas aptuveni 100 līdz 200 eiro apmērā. Ja šūnas atkal jāatkausē, ir vēl viens rēķins. Par atkausēšanas ciklu jāmaksā ap 500 līdz 600 eiro.
Jūs nevarat sagaidīt, ka veselības apdrošināšanas sabiedrības (neatkarīgi no tā, vai tās ir likumā noteiktas vai privātas), atlīdzinās krioprezervācijas izmaksas. Ir tikai izņēmumi, ja vēža ārstēšanas dēļ gaidāma neauglība. Jautājiet par to savam veselības apdrošināšanas pakalpojumu sniedzējam.
Kriokonservācijas riski
Ētiskas problēmas
Lielākas problēmas rada juridiskās un ētiskās pelēkās zonas kriokonservētu šūnu uzglabāšanā. Tas, kam jānotiek ar lielo neizmantoto olšūnu skaitu un kas donora nāves gadījumā drīkst no šūnām atbrīvoties, joprojām ir diskusiju jautājums. Pēdējos gados vairākkārt bijušas tiesas prāvas par šo tā dēvēto “sniegpārsliņu mazuļu” atrašanās vietu. Vācijas Ētikas padome ir sniegusi atzinumu par labu kriokonservācijas embriju ziedošanai/adopcijai.
