Sinonīmi plašākā nozīmē
Zolindžera-Elisona sindroms
Definīcija
Zolindžera-Elisona sindroms (gastrinoma) ir paraneoplastisks sindroms, kas izraisa pastiprinātu hormona gastrīna ražošanu. Šis hormons stimulē kuņģis lai ražotu vairāk kuņģa skābe. Tā rezultātā kuņģa-zarnu traktā var veidoties čūlas.
Zolindžera-Elisona sindromu pirmie aprakstīja amerikāņu ķirurgi Roberts Miltons Zolindžers un Edvīns Homērs Elisons. Zolindžera-Elisona sindroma diagnoze vispirms ietver rūpīgu pacienta ciešanu (anamnēzes) vēstures reģistrēšanu, kā arī fiziskā apskate ārstējošais ārsts. Ja ir aizdomas par karcinomu, nākamais solis ir kuņģis sekrēcija.
Tas mēra, cik daudz kuņģa skābe tiek ražots stundas laikā, kad kuņģis nav pakļauts nekādiem stimuliem. Šo vērtību sauc par “bazālās skābes izvadi” jeb bazālo sekrēciju. No otras puses, tiek noteikts, cik daudz kuņģa skābe tiek ražots vienas stundas laikā, kad kuņģi papildus stimulē mākslīgi ražota viela (pentagastrīns), šo vērtību sauc par “maksimālo skābes daudzumu”.
Veseliem cilvēkiem “maksimālajai skābes izlaidei” vajadzētu būt daudz lielākai vērtībai nekā “bazālās skābes izejai”. Cilvēkiem, kuriem ir Zolindžera-Elisona sindroms (gastrinoma), abas vērtības ļoti neatšķiras, jo kuņģa skābes sekrēciju pat ar papildu stimulu nevar stimulēt jau tā pastāvīgā stimulācija ar gastrīnu. Papildus kuņģa sekrēcijas noteikšanai ir arī iespējams tieši noteikt gastrīna vērtību asinis.
Šim nolūkam pacientam jābūt gavēšana 12 stundas (ti, neuzņemot pārtiku) pirms asinis tiek ņemts paraugs. Bet esiet piesardzīgs, paaugstinātu gastrīna līmeni var izskaidrot arī ar citām slimībām, izņemot gastrinomu, piemēram, ar noteiktu gastrīta formu. Visbeidzot, kā papildu pārbaudi diagnostikas gaitā, endoskopija var veikt.
In endoskopija, caur pacientu tiek ievietots īpašs instruments mute, ar kuras palīdzību ārsts ar kameru var gūt ieskatu kuņģa-zarnu traktā. Izmantojot šo izmeklēšanas tehniku, var parādīt visas iespējamās čūlas. Dažos gadījumos ir iespējams arī tieši noteikt gastrinomu (Zolindžera-Elisona sindroms), taču tas ir grūti, jo gastrinomas, kuru diametrs ir mazāks par 1 cm, parasti ir ļoti mazas.
Šī iemesla dēļ endosonogrāfija ir piemērota turpmāka procedūra. Šeit, līdzīgi kā endoskopija, kuņģa-zarnu traktā tiek ievietots instruments, pie kura ultraskaņa ierīce ir papildus pievienota. Tādā veidā var detalizēti pārbaudīt kuņģa un zarnu sienu, kā arī atklāt pat mazus bojājumus.
