Zarnu kustība

Ievads

Defekācija, saukta arī par estišanu, ir izkārnījumu (izkārnījumu) izvadīšanas process tūplis. Tas rodas no patērētās pārtikas sagremošanas un parasti ir brūnas krāsas. Brūno krāsu izraisa tā sauktais sterkobilīns, kas rodas, kad žults zarnās ir sadalīts.

Citas krāsas ir apskatītas šī raksta nākamajās sadaļās. Lielāko daļu izkārnījumu veido ūdens (parasti 75%). Atlikušās sastāvdaļas ir nesagremotas pārtikas atliekas, tauki, zarnas baktērijas (apmēram 10%) un sekrēcijas, kā arī gremošanas sulas (piemēram, žults).

Parasti runā par normālu izkārnījumu biežumu (izkārnījumu biežumu), ja tas notiek ne mazāk kā 3 reizes nedēļā un ne vairāk kā 3 reizes dienā. Ja zarnu kustības notiek biežāk, automātiski nerunā par caureju, bet gan par “augstu izkārnījumu biežumu”, jo caurejas diagnoze ir atkarīga no zarnu kustības konsistences un tāpēc ir tikai tad, ja zarnu kustība ir ūdeņaina (skat. zemāk: Bristoles izkārnījumu skala). Tas pats attiecas uz aizcietējums, kas rodas, ja zarnu kustību ir grūti izvadīt vairāku dienu laikā.

Tas bieži ietver spēcīgu spiedienu ar vēdera muskuļi, kas savukārt var novest pie hemoroīda stāvoklis. Tāpēc ieteicams veicināt zarnu kustību citādā veidā, piemēram, mainot savu uzturs. Vidēji zarnu kustības daudzums pieaugušajam ir no 200 līdz 300 gramiem dienā.

Tomēr tas var ievērojami atšķirties atkarībā no ēdiena uzņemšanas. Īpaši a uzturs bagāts ar šķiedrvielām, tiek ražots lielāks izkārnījumu daudzums līdz 1 kg. Smarža ir arī svarīgs zarnu kustības parametrs.

Parasti smarža nav patīkama, un tāpēc to uzskata par normālu, ja smarža nav pārmērīgi nepatīkama. Tomēr, ja skāba vai sapuvusi nots vai pat metāla asinis smaržai pievieno smaku, tas var norādīt uz slimības klātbūtni. Ja zarnu kustības laikā rodas sūdzības, tās jānoskaidro ārsta apmeklējuma laikā.