Kas ir K vitamīns?
K vitamīns ir viens no taukos šķīstošajiem vitamīniem (piemēram, A, D un E vitamīni). Dabā tas sastopams kā K 1 vitamīns (filohinons) un K 2 vitamīns (menahinons). Filohinons galvenokārt atrodams zaļajos augos. Menahinonu ražo tādas baktērijas kā E. coli, kas atrodamas arī cilvēka zarnās. Acīmredzot K2 ir aktīvākā vitamīna forma. Tomēr efekts abiem ir vienāds.
K vitamīns uzsūcas zarnās un ar asinīm tiek transportēts uz aknām, kur pilda savu galveno uzdevumu – asinsreces faktoru veidošanos.
Papildus dabiskajiem savienojumiem K1 un K2 vitamīniem ir arī sintētiskais vitamīns K3 (menadions). Agrāk to lietoja K vitamīna deficīta ārstēšanai, bet vairs nav apstiprināts tā blakusparādību dēļ: Cita starpā K3 vitamīns var bojāt aknas un izraisīt anēmiju sarkano asins šūnu sadalīšanās dēļ (hemolītiskā anēmija).
Kādas funkcijas organismā veic K vitamīns?
Citi K vitamīna efekti: tas novērš kalcija nogulsnēšanos mīkstajos audos, piemēram, asinsvados un skrimšļos. Tas arī palīdz regulēt šūnu procesus (piemēram, šūnu dalīšanos) un labošanas procesus acīs, nierēs, aknās, asinsvados un nervu šūnās. K vitamīns kavē arī kaulu masas zudumu sievietēm pēc menopauzes – enzīms osteokalcīns, kas regulē kaulu mineralizāciju, ir atkarīgs no K vitamīna.
K vitamīna antagonisti kā zāles
Kāda ir ikdienas nepieciešamība pēc K vitamīna?
Cik daudz K vitamīna jums katru dienu nepieciešams, katram cilvēkam ir atšķirīgs. Pēc ekspertu domām, ieteicamais dienas daudzums pusaudžiem vecumā no 15 gadiem un pieaugušajiem ir no 60 līdz 80 mikrogramiem K vitamīna atkarībā no vecuma un dzimuma. Zīdaiņiem pirmajā dzīves gadā ikdienas nepieciešamība pēc K vitamīna ir no 4 līdz 10 mikrogramiem, savukārt bērniem, atkarībā no vecuma, ikdienas nepieciešamība ir no 15 līdz 50 mikrogramiem.
Vācijas, Austrijas un Šveices uztura biedrības ir izstrādājušas (DACH) atsauces vērtības, kas tiek uzskatītas par atbilstošām un labi panesamām:
|
K vitamīna ikdienas nepieciešamība µg/dienā |
||
|
Zīdaiņi* |
||
|
0 līdz 4 mēneši |
4 |
|
|
4 līdz 12 mēneši |
10 |
|
|
bērni |
||
|
No 1 līdz 4 gadu vecumam |
15 |
|
|
No 4 līdz 7 gadu vecumam |
20 |
|
|
No 7 līdz 10 gadu vecumam |
30 |
|
|
No 10 līdz 13 gadu vecumam |
40 |
|
|
No 13 līdz 15 gadu vecumam |
50 |
|
|
Pusaudži / Pieaugušie |
vīrietis |
sieviete |
|
No 15 līdz 19 gadu vecumam |
70 |
60 |
|
No 19 līdz 25 gadu vecumam |
70 |
60 |
|
No 25 līdz 51 gadu vecumam |
70 |
60 |
|
No 51 līdz 65 gadu vecumam |
80 |
65 |
|
65 gadi un vecāki |
80 |
65 |
|
grūtnieces |
60 |
|
|
Zīdīšanas |
60 |
Dažu slimību gadījumā (paaugstināts asinsvadu oklūzijas risks asins recekļu dēļ = tromboze) ārsts var ieteikt samazināt K vitamīna uzņemšanu.
K vitamīns: pārtikas produkti ar augstu saturu
Vairāk par K vitamīna līmeni pārtikas produktos lasiet rakstā Pārtika ar augstu K vitamīna saturu
Kā izpaužas K vitamīna deficīts?
Nepietiekama uzņemšana ar pārtiku ir reti sastopama. Uztura speciālisti pieņem, ka jūs saņemat vairāk nekā pietiekami daudz K vitamīna no jaukta uztura.
Ja K vitamīna līmenis pazeminās, organisms acīmredzot izmanto K vitamīnu, ko ražo zarnu baktērijas. Ja tomēr ir pierādīts K vitamīna deficīts (piemēram, hroniskas nieru mazspējas gadījumā), ir tendence uz asiņošanu. Tas ir tāpēc, ka K vitamīna deficīts nozīmē, ka no K vitamīna atkarīgie asinsreces faktori vairs netiek ražoti pietiekamā daudzumā – asins recēšana notiek sliktāk.
Lai pārbaudītu, cik labi darbojas pacienta asins recēšana, ārsts var noteikt INR vērtību vai Quick vērtību.