Vai histamīna nepanesību var izraisīt stress? | Histamīna nepanesamība

Vai histamīna nepanesību var izraisīt stress?

Diez vai ir maz ticams, ka a histamīna neiecietību izraisa tikai stress. Ir zināms, ka stress atbrīvo ķermeņa pašu histamīna. Tomēr tie ir diezgan mazi daudzumi, kuriem parasti nevajadzētu izraisīt nekādus simptomus.

Tomēr stress var būt pastiprinoša sastāvdaļa. Cēlonis histamīna nepanesība ir nepietiekama fermenta diaminooksidāzes (DAO) klātbūtne. Šis trūkums ir balstīts uz vielmaiņas traucējumiem, un to nevar izraisīt stress. Tomēr, ja cilvēki, kuriem ir šī enzīma deficīts, lieto histamīnu, to nevar pietiekami noārdīt un simptomi var attīstīties augstās histamīna koncentrācijas dēļ. Šajā situācijā stresam var būt pastiprinoša iedarbība, jo tas noved pie histamīna turpmākas izdalīšanās.

Kas jāņem vērā, sportojot?

Sporta laikā ķermenis nonāk stresa reakcijā, it īpaši pārspīlēts. Tas izraisa paša ķermeņa histamīna izdalīšanos. Paplašinot asinis kuģi, histamīns var labi izplatīties un, iespējams, izraisīt simptomus.

No otras puses, sports palīdz mazināt ikdienas stresu un pozitīvi ietekmē visu ķermeni. Tādēļ nevajadzētu atturēties no sporta, bet vienkārši pārliecinieties, ka izvairāties no lielas pārmērīgas slodzes. Tas, cik daudz sporta ķermenis panes, ir ļoti atšķirīgs, un tas ir jāizmēģina.

Histamīna nepanesības tests

Atklāšanai ir dažādas metodes histamīna nepanesamība, taču nav vienota ieteikuma par īpašu testa procedūru. Pārbaudes vislabāk veikt, konsultējoties ar ārstu. Visizplatītākā metode, un, iespējams, tā, kas prasa vismazāk pūļu, ir tā sauktā izslēgšana uzturs veicot šādu provokācijas testu, ja nepieciešams. Šajā testā kādu laiku izvairās no pārtikas ar augstu histamīna saturu.

Pēc kāda laika provokāciju, šajā gadījumā kontrolētu histamīnu saturoša ēdiena ēšanu, var izmantot, lai noteiktu, vai a histamīna nepanesamība ir klāt. Alternatīvi var pārbaudīt fermenta aktivitāti, kas parasti ir atbildīgs par histamīna noārdīšanos. To var izdarīt vai nu ar a asinis pārbaudi vai pārbaudot tievā zarnā izmantojot a biopsija. Mazāk nozīmīgi ir izmeklējumi, kas izkārnījumos vai urīnā pārbauda histamīnu vai tā noārdīšanās produktus. Visiem testiem jābūt pieejamam medicīniskai uzraudzībai, un uzmanība jāpievērš tam, vai izvēlētajā testā ir vēlams atturēties no histamīnu saturošu produktu lietošanas, vai arī rezultāts var tikt viltots.