Troksnis padara jūs slimu

Pētījuma novērtējums pētījumu tīklā “Troksnis un Veselība”PVO vārdā pierāda: Cilvēkiem, kuri cieš no miega traucējumiem trokšņa piesārņojuma dēļ, alerģiju risks, sirds un asinsvadu slimības, augsts asinsspiediens un migrēna ievērojami palielinās. Papildus redzei dzirde ir vēl viens svarīgs maņu orgāns, jo dzirde ir būtiska mūsu sociālajai mijiedarbībai.

Dzirdes sajūta vienmēr trokšņainā vidē

Tiem, kuriem ir slikta dzirde, arī ir slikta spēja sazināties ar citiem. Tas ierobežo iespēju nodibināt un uzturēt sociālos kontaktus. Var apdraudēt vientulība un izolācija. Dzirdes sajūta mūs arī brīdina un brīdina, kad rodas briesmas. Bet: dzirde ir apdraudēta, jo mūsdienās mūsu vide vairs nav klusa. Ceļu satiksmes troksnis, lidmašīnu troksnis, pat visuresošs komerciālais vai apkaimes troksnis skan mūsu ausīs. Tikmēr skaņas mūs met gandrīz visu diennakti - un tas ilgtermiņā var mūs saslimt.

Troksnis kā dubultas briesmas

Šeit jānošķir divas briesmas, proti, pašas dzirdes bojājumi un pastāvīga trokšņa piesārņojuma psiholoģiskās sekas. Fakti runā paši par sevi: troksnis ausīs un dzirdes zaudēšana ir kļuvušas par plaši izplatītu slimību. Satraucoši ir tas, ka 15 procenti jauniešu jau dzird tikpat slikti kā 50 gadus veci. Katru gadu ir 6,000 jaunu “trokšņa izraisītu gadījumu” dzirdes zaudēšana”, Kas tiek atzītas par arodslimībām. Psiholoģiskās sekas dažkārt ir pat tālejošākas:

  • Trūkst koncentrācijas
  • Asinsrites slimības
  • Hipertonija
  • Bērnu mācīšanās traucējumi
  • miega traucējumi
  • Psihiskās slimības
  • Un turpmākās sekas līdz sirdslēkmei

Trokšņa ietekme

Trokšņa slimību izraisošo efektu nav tik viegli novērtēt kā trokšņa gadījumā infekcijas slimība, kur cēlonis ir atrodams un atklājams ar patogēna atrašanu. Negatīvie veselība trokšņa ietekme, izņemot dzirdes bojājumus, parasti ir ilgs, grūti vadāms process, kuru daļēji var ietekmēt daudzi citi faktori.

Kas vispār ir troksnis?

Mēs varam aizvērt acis - bet ne ausis. Tāpēc ne vienmēr ir viegli izvairīties no trokšņa. Troksnis ir nevēlama, nepatīkama vai kaitīga skaņa. Skaņu kā fizisko lielumu var precīzi izmērīt - troksnis tomēr ir ļoti individuāls jautājums. Izšķiroša loma ir tādiem daudzumiem kā jutīgums, kā arī iekšējs novērtējums tam, ko uztver kā troksni. Ir arī svarīgi, vai troksnis ir pastāvīgs, vai tas tikai īslaicīgi skar mūsu dzirdi. The sāpes slieksnis mūsu ausīm ir 120 decibeli, taču pat ielu troksnis, kas ir aptuveni 80 decibeli, ilgtermiņā var mūs saslimt.

tilpums Troksnis
1 decibeli Dzirdes slieksnis - cilvēki var uztvert skaņas
10 decibeli Čīkstoša lapa
60 decibeli Normāls troksnis
80 decibeli Aizņemts ceļš, šoseja
85 decibeli Skaņas viļņi var vājināt un iznīcināt dzirdes šūnas, nepārtraukti iedarbojoties.
90 decibeli Smagā mašīna
110 decibeli Diskotēka
120 decibeli Skaņas viļņi tiek uztverti kā sāpes
130 decibeli Lidmašīnu troksnis

Miers un klusums - to nav viegli atrast

Pastāvīgi augsts trokšņa līmenis dzīves vidē ir riska faktors daudzām fiziskām slimībām. Tomēr pastāvīgam trokšņa piesārņojumam ir arī sociālās sekas: troksnis var vadīt gulēšanas traucējumi, kas savukārt ietekmē sniegumu darbā vai skolā. Troksnis uz aizņemtiem ceļiem arī traucē saziņu ģimenē vai ar kaimiņiem un ierobežo bērnu spēles iespējas. Tas var vadīt uz izolāciju, galu galā liekot cilvēkiem justies vientuļiem.

9 stratēģijas lielākam klusumam

Vācijas Akustikas biedrība (DEGA) sniedz 9 padomus, kā padarīt ikdienu klusāku:

  1. Apsvērums: neradiet lielāku troksni, nekā tas ir absolūti nepieciešams un no kura iespējams izvairīties konkrētos apstākļos.
  2. Aizsargājiet sevi: vienmēr lietojiet dzirdes aizsardzības līdzekļus, kad tas ir noteikts vai ieteicams. Šim nolūkam izmantojiet tikai produktus ar optimālu aizsardzības funkciju.
  3. Aizsargājiet savus bērnus: pārbaudiet bērnu rotaļlietas! Varžu un skandāla ieroču sprakšķēšana var radīt ievērojamus dzirdes bojājumus pat īslaicīgas iedarbības gadījumā!
  4. Sagatavojiet ausu aizsargus: pirms jebkādām darbībām pārbaudiet, vai dzirdes aizsardzība ir nepieciešama: piemēram, pļaujot zālienu, apgriežot dzīvžogu vai veicot pats.
  5. Padomājiet par saviem draugiem: mudiniet draugus un paziņas rīkoties tāpat un katru dienu pārdomājiet un apsveriet iepriekš minētos punktus.
  6. Klusa atpūta: atturieties no atpūtas aktivitātēm, kurās ir daudz trokšņu.
  7. istaba tilpums: kritiski pārbaudiet skaļuma iestatījumu savos radio un televizoros, no kuriem katru dienu jūs saskaras ar skaņu.
  8. Pārbaudes: regulāri pārbaudiet dzirdi profesionāļos.
  9. Biežāk klusēšana: pārdomājiet savus ieradumus: vai CD atskaņotājam, radio vai televizoram ir jādarbojas fonā? Pirmais solis pret pārmērīga trokšņa traucējumiem var veikt visus, proti, izvairīties no sava trokšņa. Tas nozīmē vienkārši izslēgt CD atskaņotāju vai televizoru un ļaut klusumam iedarboties. Jo: mēs izlemjam pēc savas uzvedības un dzīvesveida, vai mums apkārt ir klusāk vai nē.