Terapija sarkanā vilkēde

Sinonīmi plašākā nozīmē

  • Sistēmiskā sarkanā vilkēde
  • SLE
  • Izplatīta sarkanā vilkēde

Terapija

Terapija ir atkarīga no slimības veida. Ja, piemēram, vilkēdes cēlonis ir medikamenti, pēc iespējas šīs zāles tiek pārtrauktas. Uzmanība ir vērsta uz kortizons un imūnsupresantus, ti, vielas, kas nomāc imūnā sistēma.

Kortizons galvenokārt paredzēts iekaisuma nomākšanai skartajos orgānos, savukārt imūnsupresanti ir paredzēti paša ķermeņa aizsardzības sistēmas nomākšanai. Pēdējais izskaidrojams ar to, ka sarkanā vilkēde mūsu imūnā sistēma ir vērsts pret paša ķermeņa šūnām. Šī nevēlamā ietekme ir jāsamazina.

Ādas vilkēdes (ti, sarkanās vilkēdes, kas aprobežojas ar ādu) gadījumā retinoīdi (A vitamīna atvasinājumi), krēmi ar augstu saules aizsardzības faktoru un kortizons tiek izmantotas ziedes. Ja sarkanā vilkēde ir viens no smagākajiem veidiem, ti, sistēmiska lupus erythematosus (SLE), terapija ir šāda: Jebkurā gadījumā ir ļoti svarīgi saglabāt labu asinis spiedienu, lai saglabātu nieru darbība, kuru jau pati slimība apdraud. Gadījumos, kas ir mazāk izteikti un kuros netiek ietekmēti orgāni, pretsāpju līdzekļi piemēram, ASS 100 or ibuprofēns, kā arī hidrohlorokvīns tiek doti, lai atvieglotu locītavu sāpes.

Kortizonu lieto tikai iekaisuma fāzēs. Ja ir smags gadījums ar (svarīgu) orgānu traucējumiem, terapija ir atšķirīga. Šeit tiek ievadītas lielas kortizona devas, un imūnsupresīvie līdzekļi nomāc paša ķermeņa aizsardzības sistēmu.

Kortizons un imūnsupresanti nomāc ķermeņa aizsardzības sistēmu. Tas nodrošina, ka imūnkompleksi, kas vēlas cīnīties ar nogulsnēto DNS, vispirms neveidojas. Ķermeņa aizsardzības sistēma tāpēc ir tik slikta, ka slimības izraisītāju nemaz nevar cīnīties.

Tomēr spēcīga nomākšana (nomākšana) imūnā sistēma jārīkojas piesardzīgi, jo pacientam ir augsts infekcijas risks. Pat mazākais aukstums šiem pacientiem var būt bīstams. Arī tagad nomāktā un mazāk strādājošā imūnsistēma var cīnīties vīrusi, baktērijas un citi patogēni daudz sliktāk.