Terapeitiskās metodes Kardioloģija

Terapeitiskās metodes

Atkarībā no slimības dažādās procedūrās ir norādītas kardioloģija. Tomēr kopumā priekšplānā ir dažas terapijas nodarbības. Ļoti daudzas kardioloģiskās slimības - piemēram augsts asinsspiediens, sirds neveiksme vai sirds aritmija - bieži nepieciešama mūža ārstēšana ar zālēm, pie kam šī tā dēvētā farmakoloģiskā pieeja parasti tiek apvienota ar citiem pasākumiem.

Īpaši “angioloģisku” problēmu gadījumā, piemēram, koronārā sirds slimība (CHD), galvenā terapijas uzmanība tiek pievērsta pacienta dzīvesveida maiņai; galvenokārt, palielināta fiziskā slodze, veselīga uzturs un atturēšanās no tabakas lietošanas var dot nozīmīgu ieguldījumu, lai novērstu slimības progresēšanu vai pat simptomu uzlabošanos. Pirmām kārtām ārkārtas situācijās var būt nepieciešams ritmiski mainīt virzienu sirds labi dozētos elektriskos impulsos atgriezties pareizajā ritmā. Šo tā dēvēto kardioversiju vai defibrilāciju var veikt arī mazas implantētas ierīces (elektrokardiostimulatori, kardioverteri / defibrilatori), tāpat kā pastāvīgu pamata ritmu.

Ketrera pārbaudes ietvaros var veikt arī dažādas iejaukšanās. Ar nelielu balonu sašaurinātās vietas tiek paplašinātas (koronārā angioplastika) un, ja nepieciešams, tiek pastāvīgi atvērtas ar t.s. stenta. Izmantojot mazus lietussargus, sienas defektus vai ausis var aizvērt un pat mākslīgi sirds vārsti var ievietot un piestiprināt.

Dažreiz tomēr nevar novērst ķirurģisku iejaukšanos. Atkarībā no situācijas nepieciešamais darbs tiek veikts ar atvērtu sirdi vai bez tās sirds-plaušu mašīna vai ar atslēgas caurumu tehnoloģiju. Tas var būt vārsta nomaiņa vai apvedceļa ievietošana (sašaurinātas zonas savienošana koronārajā traukā ar autologu trauku, kas ņemts no citurienes). Retos gadījumos tiek veiktas arī sirds transplantācijas (sirds transplantācijas).

Profilakse kardioloģijā

Profilaktiskie pasākumi pret kardioloģiskām slimībām nesaņem individuālu vai sociālu uzmanību, kas tiem nepieciešama Rietumu valstīs. Vidējais rietumu dzīvesveids ar kustību un uztura trūkumu, kā arī smēķētāja biogrāfija ir galvenais faktors dažādu sirds un asinsvadu slimību attīstībā.