Daudzi cilvēki asociējas multiplā skleroze ar dzīvi ratiņkrēslā. Tas var izraisīt bailes un nav pilnīgi nesaprotams. Tā kā multiplā Sklerose ir neiroloģiska slimība, kas bieži notiek jau jaunā pieaugušā vecumā un var stipri sabojāt pacientu dzīvi. Tas, ka daudzkārtējā Sklerose tomēr ir daudzpusīga un liela daļa pacientu, arī bez ratiņkrēsla, var dzīvot patstāvīgi, var noskaidrot nākamajā tekstā. Jebkurā gadījumā tiek paskaidrots, kas multiplā skleroze ir un kādas terapijas iespējas ir pacientiem.
Multiplās sklerozes pazīmes
Sarunvalodā multiplā skleroze netiek saukts veltīgi, “slimība ar tūkstoš sejām”. Simptomi ir ļoti dažādi un var parādīties atsevišķi vai kombinācijā ar citiem simptomiem. Atkarībā no tā, kur iekaisuma perēkļi atrodas centrā nervu sistēmas, ir stimulu pārnešanas deficīts un attiecīgie simptomi.
Piemēram, anamnēzes un fiziskā apskate ar to vien nepietiek multiplās sklerozes diagnostika un slimības diagnosticēšanai nepieciešama vairāku diagnostikas procedūru kombinācija. Iemesls tam ir tāds, ka pirmās citu slimību pazīmes, piemēram, Laimas slimība, ir līdzīgi. Neskatoties uz to, ka multiplā skleroze ir nopietna slimība, pirmās pazīmes ir diezgan vieglas un nekavējoties neliecina par slimību.
Noteiktā procentuālā mērā ir jūtamas tādas parestēzijas kā tirpšana vai nejutīgums rokās un kājās. Sākumā pacients var justies arī ļengans, noguris un vājš. Vājums urīnpūslis vai zarnu var arī sekot un novest pie nesaturēšana vēlāk.
Jebkurā gadījumā redzes ierobežojumi nav reti. Ja multiplā skleroze turpina progresēt, visa skeleta muskulatūras spēks tiek samazināts. Tas ierobežo pacienta mobilitāti un neatkarību.
Attiecībā uz skeleta muskuļiem spazmas (krampji) nav nekas neparasts un var izraisīt sāpes. Papildus fiziskajiem simptomiem ir arī psiholoģiska sastāvdaļa. Nogurumu multiplās sklerozes gadījumā sauc arī par nogurumu, un tas var rasties kopā ar depresija. Pacients kļūst bezrūpīgs, ko terapijas laikā papildus fiziskajiem simptomiem nedrīkst aizmirst.
