Stress bioloģiskā vai medicīniskā nozīmē ir fizisks, emocionāls vai garīgs faktors, kas liek ķermenim būt modram. Stresu var izraisīt ārēja ietekme (piemēram, vide, sociālā mijiedarbība ar citiem) vai iekšēja ietekme (piemēram, slimība, medicīniska iejaukšanās, bailes).
Stresa terminu pirmo reizi 1936. gadā izveidoja Austrijas un Kanādas ārsts Hanss Sails, kurš nošķīra labu (eustress) un negatīvo stresu (distress). Mūsdienās vārdu stress parasti lieto, lai apzīmētu negatīvo variantu. Stress ārkārtīgi ietekmē ķermeni. Tas attiecas uz akmens laikmetu, kad mūsu senčiem bija jābūt ārkārtīgi koncentrētiem un darboties spējīgiem stresa situācijās (piemēram, medībās).
Simptomi
Ja kāds saprot iepriekš aprakstītos ķermeņa procesus, kurus izraisa stress, daudzus stresa izraisītos simptomus var viegli izskaidrot. Tie ietver fiziskus simptomus, piemēram, galvassāpes, novājināta imūnā sistēma, kardiovaskulāras sūdzības, kuņģa-zarnu trakta sūdzības, augsts asinsspiediens, muskuļu raustīšanās vai grūti kontrolējams diabēts. Ietekmētie cilvēki bieži nespēj koncentrēties, ir nemierīgi, aizmāršīgi un ārkārtīgi viegli izkļūst no kontroles.
Pastāvīgs stress ietekmē arī emocionālo līmeni. Stresā nonākušie cilvēki bieži ir viegli uzbudināmi, nomākti, bezrūpīgi, nepietiekama dziņa un parasti jūtas pārslogoti. Stress izraisa arī miega problēmas un nemieru.
Neārstēts, daudzos gadījumos notiek izdegšana. Tāpēc stresam ir liela ietekme dažādos līmeņos, un tāpēc tiek uztverts kā ļoti saspringts skartajiem. Dažādu simptomu daudzuma dēļ daudzi cilvēki sākumā pat nedomā par stresu, bet ārstē tikai vienu tā simptomu.
Tikai vēlāk, kad vienlaikus parādās daudzi simptomi, lielākā daļa cilvēku dodas pie ārsta. Ja stress tiek atpazīts un savlaicīgi ārstēts, skartajai personai bieži var labi palīdzēt un meklēt alternatīvas, lai mazinātu stresa faktori no ikdienas dzīves. Visaptverošus rakstus par šo tēmu var atrast šajā rakstā: Muskuļu raustīšanās
Visi šīs sērijas raksti:
