Šādi apstākļi var norādīt uz streptokoku infekciju:
- Apendicīts (papildinājuma iekaisums).
- Endokardīts (sirds meningīts)
- Erysipelas* (erysipelas) - strutaina vīrusa infekcija āda un zemādas audi (subcutis), kurus pārsvarā izraisa ß-hemolītiskā A grupa streptokoki (GAS (A grupas streptokoki); Streptokoks piogēni).
- Urīnceļu infekcijas
- Impetigo contagiosa * (lipīga korķa ķērpis) - izplatīta, ļoti lipīga, virspusēja āda kas galvenokārt notiek bērnība; parasti zīdaiņa vecumā un agrā bērnībā; klīniskā izpausme: medus-krāsotas garozas uz sejas un matainas vadītājs platība; streptokoki or stafilokoki (iesmērēt).
- Nekrotizējošais fascīts * (“gaļas ēšanas slimība”) - foudroyant process, baktēriju mīksto audu infekcija āda un subcutis.
- Jaundzimušo sepse - asinis saindēšanās ar jaundzimušo bērnu.
- Jaundzimušais meningīts (meningīts).
- Vidusauss iekaisums * (vidusauss iekaisums)
- Peritonīts (peritonīts)
- Faringīts* - rīkles iekaisums gļotādas.
- Flegmona difūzs iekaisums saistaudi, kas turpina izplatīties zem ādas.
- Pneimonija (pneimonija)
- Puerpurālais sepsis - sepsis (asinis saindēšanās), kas mēdz notikt bieži pēc dzemdībām sliktu sanitāro apstākļu dēļ.
- Scarlatina * (skarlatīns)
- Sepse (saindēšanās ar asinīm)
- Streptokoku toksiskā šoka sindroms (STSS) - strauji progresējošs fascīts (dziļi dzīvībai bīstama ādas, subkutīta (zemādas audu) un fascijas infekcija ar progresējošu gangrēnu; bieži ietver pacientus ar cukura diabētu vai citiem apstākļiem, kas izraisa asinsrites traucējumus vai samazinātu imūnsistēmu aizsargspējas), kas var izraisīt šoku
- Tonzilīts* (tonsilīts).
- Ulcus serpens corneae (“rāpojošs čūla“) - radzenes čūla (čūla)acs radzene), ko izraisa patogēna iekļūšana virspusējā radzenē un ir iespējama ātra “ložņājoša” izplatīšanās.
- Brūču infekcijas
- Spilgti sarkans drudzis - brūces infekcija ar skarlatīnu patogēns.
- Zobu kariess
* GĀZE (A grupa Streptokoks).
