Stostīšanās kā runas traucējumu forma
Stostīšanās ir ļoti labi zināms runas plūsmas traucējums. In stostās, teikumus bieži pārtrauc un atkārtojas noteiktas skaņas (piemērs: ww-what?). Izskatās, it kā skartā persona būtu iestrēgusi vienā vietā.
Tipiska ir arī noteiktu burtu “nospiešana” stostās. Stostīšanās cēloņus var iedalīt divās grupās. No vienas puses, ir psiholoģiski iemesli, kas noved pie stostīšanās.
No otras puses, stostīšanās palielina nervozitāti un bailes. Bērniem stostīšanās bieži notiek bez jebkāda atpazīstama iemesla. Patiesībā stostīšanās ir izplatīts solis, kas notiek bērnība. Starp divu un piecu gadu vecumu bieži notiek parādība, ka bērni meklē vārdu un atkārto to tik ilgi, kamēr tas atkārtojas. Parasti šī stostīšanās atkal izzūd, kad bērnu runa turpinās.
Dislalija kā runas traucējumu forma
Termins dislalija iepriekš bieži tika izmantots, lai aprakstītu artikulācijas traucējumus. Tas ir kolektīvs termins dažādiem traucējumiem. Traucējumi vienmēr attiecas uz vārdu vai skaņu izrunu.
Ļoti labi pazīstama artikulācijas traucējumu vai dislalijas forma ir līsēšana. Šeit S skaņas nav izveidotas pareizi, un rodas skaņa. Mēdz teikt, ka bērnam līdz sestajai dzimšanas dienai jāspēj pareizi izrunāt visas runas skaņas.
Līdz šim vecumam nepareizas izrunas kļūdas ir normālas parādības un ir daļa no valodas attīstības. Ja tomēr pēc sestās dzimšanas dienas bērna izruna kļūst nepareiza, var runāt par artikulācijas traucējumiem. Tam ir daudz un dažādu iemeslu.
No vienas puses, vāji vai nepietiekami koordinēti muskuļi mute var būt iemesls. Arī dzirdes traucējumi vai līdzīgu skaņu diskriminācijas trūkums var būt artikulācijas traucējumu cēlonis. Dzirdes pārbaudei pie ārsta vajadzētu izslēgt dzirdes traucējumus. Pareizo izrunu var veicināt logopēds. Šeit, piemēram, vingrinājumi tiek izmantoti, lai stiprinātu mute motorika.
