Definīcija
sirds klupšana ir populārs termins, kas raksturo sajūtu, proti, ka sirds pēkšņi izkļūst no pakāpiena un “paklūp”. Daudziem cilvēkiem šī sajūta šķiet nepatīkama. sirds klupšana ir plaši izplatīta un bieži notiek pat veseliem cilvēkiem. Iemesls sirds klupšana ir a sirds aritmija, kas bieži ir pilnīgi nekaitīgs. Nereti simptomi parādās naktī.
Cēloņi
Vairumā gadījumu cēlonis tam, ko tautā sauc par sirdi stostās ir tā saucamais ekstrasistolija. Tie ir papildu sirds ritmi, kas nav daļa no parastā sirds ritma, bet pēkšņi iekrīt šajā parastajā ritmā. Parastā sirdsdarbība parasti netiek uztverta, bet, ja rodas šāds papildu sitiens, var nepatīkami pamanīt agrāku ienākošo sitienu vai pauzi, kas ir garāka nekā parasti.
Šādi papildu sitieni var rasties ātrijā (supraventrikulārās ekstrasistoles) vai ventrikulā (kambaru ekstrasistoles), un tos var redzēt EKG (elektrokardiogramma) kā papildu sitieni. Ekstrasistoliju cēloņi ir neskaitāmi. Piemēram, stimulanti, piemēram, kafija, nikotīns un narkotikas nav nekas neparasts izraisītājs.
Stress un miega trūkums, kā arī miega un pamošanās ritma izmaiņas var būt atbildīgas arī par sirds paklupšanu. Bieži vien spēcīgi emocionāli uzliesmojumi var izraisīt arī sirds plandīšanos. Turklāt vairogdziedzera slimības un zāles var izraisīt ekstrasistoles.
Tomēr nevajadzētu aizmirst, ka ekstrasistoles var izraisīt arī sirds slimības. Piemēram, koronārā artērija slimība, kurā sašaurinās viens vai vairāki koronārās artērijas rodas, kas var izraisīt samazinātu asinis plūst uz sirdi. Var izraisīt arī citas sirds slimības sirds aritmija.
Biežākas sirds klupšanas gadījumā, kas ilgst vairākas minūtes, vai ar pavadošiem simptomiem, piemēram, smagu elpas trūkumu vai spiedienu uz lāde kā arī reibonis, jākonsultējas ar ārstu, lai sīkāk noskaidrotu simptomus. Pacienti, kuriem jau ir sirds stāvoklis un kuriem rodas jauna sirds klupšana, pēc iespējas ātrāk jākonsultējas arī ar savu ģimenes ārstu vai kardiologu. Šie simptomi norāda uz magnija deficītu
