Sinusa bradikardija

Sinuss bradikardija (sinonīmi: sinusa brahikardija; vagālā bradikardija; ICD-10 R00.1: bradikardija, nenoteikts) ir nespēja uzturēt fizioloģisko sirds likme normāla pacienta vecumam. Pieaugušajiem tas ir mazāks par 40-60 sitieniem minūtē.

Vispārināms attiecīgā (sinusa) slieksnis bradikardija neeksistē.

Sinusa bradikardija ir a sirds aritmija kas pieder pie stimulācijas traucējumu grupas. Iemesls tam ir stimulu apstrādes palēnināšanās sinusa mezgls.

Jūsu darbs IR Klientu apkalpošana sinusa mezgls (nodus sinuatrialis; sinonīmi: sinuatrial mezgls (SA mezgls) vai Keith-Flack mezgls) elektrokardiostimulators centrs sirds (= sinusa ritms). Tas atrodas labajā pusē sirds pie auss suclus terminalis (depresija ekspluatācijas starp augstākā un zemākā ievietošanu dobās vēnas).

Naktī sirdsdarbība pilieni un daudziem cilvēkiem tas ir no 45 līdz 55 sitieniem minūtē.

Sinusa bradikardija tiek uzskatīta par fizioloģisku (bez slimības vērtības) jauniešiem, kā arī sportistiem.

Lai novērtētu bradikardiju, jāņem vērā arī sirds darbība. Piemēram, labi apmācīti izturība sportistiem nakts bradikardijas ir <30–40 sitieni minūtē (= „sirdsdarbības ekonomija”), bez simptomiem. Sirds slimniekiem jau parādās tādi smadzeņu išēmijas simptomi kā reibonis (reibonis) vai ģībonis (īsa bezsamaņa): gados vecākiem cilvēkiem (apmēram 70 gadus veci) sirdsdarbības ātrums zem 40 sitieniem minūtē tiek uzskatīts par patoloģisku, taču tas neprasa terapija kamēr nav ar bradikardiju saistītu simptomu.

Sinusa ritms 45 sitieni minūtē jāuzskata par netipisku un to vajag diferenciāldiagnoze.

Patoloģiskās bradikardijas pazīme ir tā, ka sirdsdarbība nepalielinās pat zem uzsvars.

Patoloģiska (patoloģiska) sinusa bradikardija ir novērojama:

Sinusa bradikardija var būt daudzu slimību simptoms (skatīt sadaļu “Diferenciāldiagnozes”). Piezīme: Hiperkalēmija (pārpalikums kālijs) jāuzskata par jebkādas jaunās bradikardijas cēloni.

Sinusa mezglu slimības (sirds izcelsmes) izplatība ir 0.17% vecuma grupā virs 50 gadiem (Vācijā).

Kurss un prognoze: Svarīgākā ir pamata slimības ārstēšana.

Piezīme. Klīniski sirds veseliem cilvēkiem asimptomātisks sirdsdarbības ātrums miera stāvoklī zem 50 / min, šķiet, ietekmē prognozi tikai tad, ja tas ir atkarīgs no sirdsdarbību pazeminošām zālēm:

  • Pacienti bez sirdsdarbību pazeminošām zālēm: lineārs mirstības pieaugums (mirušo skaits noteiktā periodā, salīdzinot ar attiecīgās populācijas skaitu) ar sirdsdarbības ātrumu:
    • Grupa ar atpūtu sirdsdarbība <50 / min: mirstība nav ievērojami zemāka nekā atsauces grupā (sirdsdarbības ātrums miera stāvoklī: 60–69 / min).
    • Grupā ar atpūtas pulsu> 80 / min parādījās 49% paaugstināts mirstības risks, kas bija nozīmīgs
  • Pacienti, kuri lieto sirdsdarbību pazeminošus medikamentus: J veida saistība starp sirdsdarbības ātrumu miera stāvoklī un mirstības līmeni.
    • Grupa ar sirdsdarbības ātrumu miera stāvoklī> 80 / min.
    • Grupa ar atpūtas pulsu <50 / min: mirstība palielinājās par 142%.