Saules alerģija bērniem
Bērniem var būt arī alerģija pret sauli ar dažāda veida izsitumiem uz ādas. Tāpat kā pieaugušajiem, var veidoties sarkani plankumi, tulznas vai mezgliņi, kas vairumā gadījumu izraisa izteiktu niezi. Arī bērniem izsitumi saules alerģijas gadījumā attiecas tikai uz tām ķermeņa daļām, kuras ir tieši nonākušas saskarē ar sauli. Īpaši bērniem ir jārūpējas par to, lai niezes dēļ tie netraucēti skrāpētos skartajās vietās, tas var izraisīt ādas ievainojumus. Jūs varat uzzināt vairāk par šo tēmu: Saules alerģija bērniem
Diagnoze
Svarīga diagnozes sastāvdaļa ir pacienta intervija (anamnēze), jo tā sniedz informāciju par to, kad simptomi ir bijuši, vai tie ir parādījušies pirmo reizi un vai pirms tiem ilga sauļošanās. Tāpat jājautā, vai pacienti lieto medikamentus un vai viņiem jau ir kāda cita alerģija. Īpaši bieži tiek ietekmēti gaišāki ādas tipi, jo āda bieži ir jutīgāka pret saules gaismu.
Iedegušie cilvēki var ciest arī no saules alerģijām. Pēc detalizētas pacienta intervijas ārstam jāpārbauda un jāpārbauda āda. Paaugstinātas vietas un pustulas tiek palpētas, lai pārbaudītu to stāvoklis.
Mazāko gadījumā ādas izmaiņas, labākai pārbaudei var izmantot palielināmo stiklu. Saules alerģijas diagnozi parasti nosaka kombinācija ādas izmaiņas pēc saules iedarbības. Ja rodas šaubas, ārsts - šajā gadījumā dermatoloģijas speciālists - var veikt tā saukto radiācijas vai gaismas testu.
Šim nolūkam noteiktas ādas vietas tiek apstarotas ar atbilstošu UV starojums uz dažām minūtēm. Arī šo procedūru var atkārtot. Ja nākamajās dienās parādās ādas izmaiņas, apsārtums, pietūkums vai nieze, alerģija pret gaismu vai sauli ir tikpat laba kā pierādīts.
Ja tādu nav ādas izmaiņas, alerģiska reakcija jāpieņem cits iemesls. Lai atrastu un identificētu iedarbinošo vielu, jāveic atbilstoši sensibilizācijas testi (durt tests), pēc tam var veikt ādas reakcijas pēc saskares ar noteiktām vielām. Ir dažādi saules un gaismas alerģijas kursi:
Dažos gadījumos alerģiskas reakcijas uz pārmērīgu saules gaismas iedarbību var būt tik smagas, ka rodas anafilaktiskas reakcijas, kas saistītas ar elpas trūkumu un dzīvībai bīstamām situācijām, un tās attiecīgi jāārstē.
Lai to izslēgtu, iepriekšminētos gaismas un radiācijas testus drīkst veikt tikai dermatoloģijas speciālists, kurš pēc tam var nekavējoties iejaukties ar medikamentiem, ja anafilaktiskais šoks ir nenovēršama. Dažos gadījumos apstarošanas testi un ieduršanas testi nedod nekādas norādes par ādas reakcijas cēloni. Šajā gadījumā var būt noderīgi paņemt mazu ādu biopsija un to pārbauda patoloģijas laboratorijā.
Neskatoties uz to, ka ārstēšanā tam var nebūt nozīmes, tas ir īpaši noderīgi diagnozes noteikšanā. Iedegušie cilvēki var ciest arī no saules alerģijām. Pēc detalizētas pacienta pārbaudes ārstam jāpārbauda un jāpārbauda āda.
Paaugstinātas vietas un pustulas tiek palpētas, lai pārbaudītu to stāvoklis. Vismazāko ādas izmaiņu gadījumā labākai pārbaudei var izmantot palielināmo stiklu. Saules alerģijas diagnozi parasti nosaka ādas izmaiņas pēc saules iedarbības.
Ja rodas šaubas, ārsts - šajā gadījumā dermatoloģijas speciālists - var veikt tā saukto radiācijas testu vai gaismas testu. Šim nolūkam dažas ādas vietas tiek apstarotas ar atbilstošu UV starojums uz dažām minūtēm. Arī šo procesu var atkārtot. Ja nākamajās dienās notiek ādas izmaiņas, apsārtums, pietūkums vai nieze, alerģija pret gaismu vai sauli ir tikpat laba kā pierādīts.
Ja nav ādas izmaiņu, an alerģiska reakcija jāpieņem cits iemesls. Lai atrastu un identificētu iedarbinošo vielu, jāveic atbilstoši sensibilizācijas testi (durt tests), pēc tam var veikt ādas reakcijas pēc saskares ar noteiktām vielām. Ir dažādi saules un gaismas alerģijas kursi: dažos gadījumos alerģiskas reakcijas uz pārmērīgu saules iedarbību var būt tik smagas, ka rodas anafilaktiskas reakcijas, kuras pavada elpas trūkums un dzīvībai bīstamas situācijas, un tās attiecīgi jāārstē.
Lai to izslēgtu, iepriekšminētos gaismas un radiācijas testus drīkst veikt tikai dermatoloģijas speciālists, kurš pēc tam var nekavējoties iejaukties ar medikamentiem, ja anafilaktiskais šoks ir nenovēršama. Dažos gadījumos apstarošanas testi un ieduršanas testi nedod nekādas norādes par ādas reakcijas cēloni. Šajā gadījumā var būt noderīgi paņemt mazu ādu biopsija un to pārbauda patoloģijas laboratorijā. Neskatoties uz to, ka ārstēšanā tam var nebūt nozīmes, tas ir īpaši noderīgi diagnozes noteikšanā.
