Izvēlne
Rooibos tēja ir pieejama, piemēram, aptiekās, aptiekās un pārtikas preču veikalos. Nosaukums rooibos cēlies no afrikāņu valodas un nozīmē “sarkans krūms”. Tēju tāpēc sauc arī par sarkanā krūma tēju.
Stumbra augs
Augs pieder pākšaugu ģimenei (Fabaceae). Tās dzimtene ir Dienvidāfrika, kur tēja tiek kultivēta un ļoti populāra.
Zāļu zāles
Augu adatas formas lapas un plāni zari tiek izmantoti kā ārstniecības ikri. Pēc ražas novākšanas tos parasti pakļauj fermentācijai un žāvēšanai, un polifenolu oksidēšanās dēļ tie iegūst sarkanbrūnu krāsu un tipisku smarža un garša. Tirgū nonāk arī neraudzēta (zaļā) rooibos tēja, taču tā ir retāk sastopama.
Sastāvdaļas
Sastāvdaļas ietver:
- Flavonoīdi, dihidrohalkoni, piemēram, aspalatīns un aspalalinīns.
- Salīdzinoši maz tanīnu
- Minerāli
- Ēteriskās eļļas
ietekme
Rooibos tēja in vitro un in vivo pētījumos (selekcija) cita starpā ir parādījusi antioksidantu, pretiekaisuma, pretaudzēju un pretdiabēta līdzekļus. Zaļās rooibos tējas antioksidanta aktivitāte ir spēcīgāka nekā sarkanās rooibos tējas.
Lietošanas indikācijas
Rooibos parasti tiek dzerts kā stimulants Eiropā. Medicīnas lietojumi tiek apspriesti, piemēram, diabēts mellitus. Tradicionālā tautas medicīna zina arī dažādus lietojumus.
Deva
Rooibos tēju parasti gatavo kā infūziju, un tai ļauj nostāvēties ne ilgāk kā 10 minūtes. To var arī dzert ar nedaudz piens, cukurs vai medus.
Kontrindikācijas
Pilnīgi piesardzības pasākumi nav pieejami.
Nevēlamās blakusparādības
Rooibos tēja parasti ir labi panesama.
