Profilakse politikā un sabiedrībā

Laika zīmes tiek atpazītas arī politikā. Jau dažus gadus notiek diskusijas par to, kā un kādā veidā profilakses prasību varētu nostiprināt likumā. Tas šķiet vēl jo svarīgāk, jo pēdējos gados pieaugošie sociālo pabalstu samazinājumi federālajā budžetā ir radījuši ierobežojumus iepriekšējiem veselība veselības apdrošināšanas fondu veicināšanas pasākumi un veselības veicināšana pasākumus var finansēt tikai no apdrošināšanas iemaksām stingri noteiktā, šaurā satvarā.

Prevencijas likums

Diemžēl diskusija par likuma “Par stiprināšanu Veselība Novēršana ”, kas publicēts 2007. gada sākumā, ieilgst. Plāns bija noteikt profilaksi kā ceturto, neatkarīgo pīlāru šajā likumā - līdzās akūtai slimību ārstēšanai, rehabilitācijai un aprūpei - un tādējādi uzlabot tā statusu. Mērķis ir veicināt veselība novērst hroniskas slimības, tādējādi uzlabojot dzīves kvalitāti un samazinot izmaksas.

Prevencijas likums, kas ir viens no nedaudzajiem koalīcijas līgumā saskaņotajiem projektiem, kurš vēl nav īstenots, izrādās grūts rieksts - 2008. gadā runāt par tās neveiksmi aiz slēgtām durvīm. Puses šobrīd atkal risina sarunas, lai rastu risinājumu - un gala šobrīd nav. Tas ir svarīgi profilaktiskai pasākumus lai sasniegtu pēc iespējas vairāk cilvēku vai tos, kurus tas skar. Šī iemesla dēļ izglītība, profilaktiska pasākumus un to īstenošana nav jāveic “klusā kamerā”, bet tai jāatrodas tiešā dzīves vidē. Tas ietver, piemēram, bērnudārzus un skolas, uzņēmumus un pašvaldību teritorijas, sporta klubus un iespējas vecāka gadagājuma cilvēkiem.

Ir arī svarīgi, lai pasākumi būtu ilgtspējīgi - vietējai, īstermiņa rīcībai parasti nav pierādītas ietekmes. Individuālā atbildība ir svarīgs profilakses pamats. To atbalsta “sociālās profilakses nesēji”, piemēram, valsts veselības apdrošināšanas fondi un likumā noteiktās pensijas, nelaimes gadījumu un ilgtermiņa aprūpes apdrošinātāji. Arī ārstiem arvien biežāk jārīkojas kā izglītojoši, konsultējoši un pavadoši.

Kur var sākt profilaksi?

Lai panāktu vidēja termiņa un ilgtermiņa panākumus ar profilakses palīdzību, ir jāsavieno dažādi līmeņi un sākuma punkti. Papildus vispārējai politikai, kas veicina veselību, attiecīgi jāveido sabiedrības un cilvēku dzīves vide, jāveicina ar veselību saistītas kopienas aktivitātes un jāpalielina individuālās zināšanas.

Lai attiecīgi saskaņotu veselības aprūpes pakalpojumus, jāpielāgo arī pamatnosacījumi. Kvalificētiem cilvēkiem jābūt pieejamiem visos līmeņos, lai apgūtu, padziļinātu un nodotu attiecīgo kompetenci.

Turklāt tiesiskais regulējums nodrošina arī ietvaru - piemēri ir Jaunatnes aizsardzības likums vai noteikumi ceļu satiksmē, kuru mērķis ir ietekmēt alkohols un narkotikas. Interesanti, ka aizliegumi un noteikumi bieži ir efektīvāki nekā pasākumi izglītības un informācijas sniegšanai.