Piena dadzis

Sinonīmi plašākā nozīmē

Augu sinonīmi: piena dadzis pieder Astericeae dzimtai. Tas joprojām ir pazīstams arī ar tā nosaukumu: latīņu nosaukums: Silybum marianum

  • Dzeltenis
  • Venēras dadzis
  • Baltā dadzis
  • Sieviete Dadzis
  • Kuņģa dadzis
  • Bailes Dadzis
  • Piena dadzis
  • Dūriena sēklas
  • Stādi
  • Piena dadzis
  • Drudzis dadzis un
  • Lauka dadzis

Mariendiestel homeopātijā

Gadā tiek izmantots arī piena dadzis (Carduus marianum) homeopātija kā zāles. Plašāku informāciju par tā lietošanu varat atrast vietnē homeopātija Ārstniecības augu piena dadzim ir botāniskais nosaukums Silybum marianum un tas pieder margrietiņas, piemēram, artišoks, kumelīte, skujkoki vai kliņģerītes. Staltais 0.70 līdz 1.50 m augsts augs ar taisnu, smalki matainu kātu ir vienu līdz divus gadus vecs.

Piena dadzis lapas ir zaļi baltas marmora krāsas, iegarenas, kātu aizdares un bagātīgas. Piena dadžu lapās galos un malās ir ērkšķi. Piena dadžu ziedi sastāv no violeti sarkanām, sfēriskām četrām līdz 5 cm lielām galvām, kas attiecībā pret augu ir ļoti mazas.

To sauc arī par “savvaļas artišoks“. Ziedēšanas laiks ir no jūnija līdz septembrim. Piena dadzis augļi ir apmēram 7 mm gari un spīdīgi, melni brūni dzelteni marmorēti ar baltu pappu.

Ārstniecības auga Piena dadzis sākotnējā mājvieta ir Dienvideiropa, Ziemeļāfrika, Mazāzija un Krievijas dienviddaļa. Tas aug laukos un ceļmalās, un to var atrast saulainās un siltās vietās. Ārstniecības augu kultivē Vācijā, Austrijā un Austrumeiropā.

Tiek savākti piena dadža augļi un zāle. Labākais laiks zieda savākšanai ir ziedēšanas periodā. Sēklas novāc vasaras beigās vai agrā rudenī.

vēsture

Piena dadzis jau viduslaikos tika kultivēts klostera dārzos. Tas ir parādā savu vārdu leģendai: lidojumā uz Ēģipti Māri gribēja auklēt savu bērnu. Viņa meklēja aizsardzību zem piena dadža lapu nojumes.

Tā kā zīdīšanas laikā uz lapām nokrita daži pilieni piena, zāle bija plankumaina un svītraina. Botāniskais nosaukums Silybum nāk no grieķu valodas (Silybum = pušķis). Grieķu ārsts Dioscurides (40 līdz 90 pēc Kristus) jau pieminēja ārstniecības augu piena dadzis.

Vecākās grāmatās var atrast arī nosaukumu “Cardulus marianus” kā piena dadža nosaukumu. Paracelsus jau ieteica piena dadzis pret “iedzelt iekšā”. Ārsts Johans Gotfrīds Rademahers (1772. līdz 1850. gadam) atklāja piena dadzis kā ārstniecības augu aknas slimības. To vēl šodien iesaka lietot kā aizsargājošu līdzekli aknas.