Pašnāvība - sarunvalodā saukta par pašnāvības tieksmi - (sinonīmi: nogurums ar dzīvi; pašnāvības tieksme; pašnāvības risks; pašnāvības tieksme; SSK-10 R45.-: citi simptomi, kas ietekmē garastāvokli) apraksta garīgo stāvokli, kurā domas, fantāzijas, impulsi un darbības ir vērstas uz mērķtiecīgu paša nāvi.
Tālāk ir sniegtas šīs tēmas definīcijas no pašreizējās S2k vadlīnijas:
Termins pašnāvība aptver visu pašnāvības domu, pašnāvības domu, pašnāvības plānu un pašnāvības mēģinājumu diapazonu.
Pašnāvība (sinonīmi: pašnāvība; pašnāvība) ir paša dzīves izbeigšana, ko cilvēks labprātīgi un apzinoties nāves neatgriezeniskumu rada.
Pašnāvības mēģinājums (sinonīmi: pašnāvības mēģinājums; pašnāvības mēģinājums; ICD-10 Z91.8: cits norādīts riska faktori pašvēsturē, kas nav klasificēts citur) tiek aprakstīts kā jebkura paša iniciēta uzvedības secība, ko veic indivīds, kurš darbības sākšanas brīdī sagaida, ka veiktās darbības izraisīs nāvi.
Pašnāvības plāns (sinonīmi: pašnāvības plāns; pašnāvības plāns) ir tad, kad tiek formulēta īpaša metode, ar kuru indivīds plāno iziet no dzīves.
Dzimumu attiecība: pašnāvības mēģinājumus biežāk veic sievietes nekā vīrieši. Vīriešiem pašnāvību skaits ir trīs reizes lielāks nekā sievietēm. Krievijā tas vīriešiem ir pat piecas reizes lielāks. Iemesls tam ir metodes izvēle; tas parasti ir vardarbīgāks.
Aptuveni 1.4% no visiem nāves gadījumiem izraisa pašnāvība. Pusaudžu un jaunu pieaugušo vidū pašnāvības ir otrais biežākais nāves cēlonis, un dažās valstīs tas ir visizplatītākais.
Pašnāvību skaits palielinās līdz ar vecumu. Atraitnēm un pacientiem ar smagām hroniskām slimībām ir liels pašnāvību īpatsvars.
Turpmākajās apakštēmās ir aprakstīts, kurām personām ir īpašs pašnāvības risks un kā mērķtiecīga būtu pašnāvību novēršana.
Prognoze: Personām, kas mēģinājušas izdarīt pašnāvību, ir 10 līdz 30 reizes lielāks turpmākās pašnāvības risks salīdzinājumā ar parasto iedzīvotāju. Pēc pašnāvības mēģinājuma jauns pašnāvības mēģinājums notiek 20-40% gadījumu.
