Pārmērīga stimulēšana (masēta konfrontācija, plūdi)
Šīs procedūras pieņēmums ir tāds, ka attiecīgā persona zaudē savas bailes tikai atkārtoti saskaroties ar nemieru pārņemto situāciju un tādējādi saprot, ka situācijai nav nopietnu seku. Ietekmētā persona tieši saskaras ar spēcīgu baiļu izraisītāju bez lēnas pieejas. Pirms šī soļa veikšanas ārstējošais terapeits personu intensīvi informē un sagatavo. Tiešās konfrontācijas laikā ar baiļu izraisīto stimulu terapeits vienmēr ir sasniedzams, lai vajadzības gadījumā varētu iejaukties.
Tādā veidā pacients uzzina, ka pat vissliktākās bailes samazinās, ja cilvēks paliek situācijā un nemeklē glābiņu. Ja šī metode tika veikta ar attiecīgās personas piekrišanu, iepriekšējais baiļu izraisītājs ir gandrīz neefektīvs. Šīs metodes mērķis ir atzīt bailes, bet tomēr atstāt cilvēku situācijā, kas izraisīja bailes, un pārliecināties, ka nenotiek nekas tāds, kas varētu viņam vai viņai kaitēt.
Prognoze
Īpašām fobijām ir viena no labākajām ārstēšanas iespējām, jo tās neierobežo skarto cilvēku dzīvi tik daudz kā agorafobijas vai sociālās fobijas. Tomēr daudzi no skartajiem neredz nepieciešamību pēc ārstēšanas vai nepieņem palīdzību. Īpašās fobijas biežāk sastopamas agrā pieaugušā vecumā.
In bērnība, uztraukumus var uzskatīt par “fāzēm”, kas ilgst tikai neilgi. Šī iemesla dēļ vēl nevar pieņemt, ka bērniem ir fobija. Jo vēlāk notiek fobija, jo grūtāk kļūst ārstēšana.
Pieaugušā vecumā specifiskajām fobijām bieži ir tendence kļūt hroniskām. Lai iegūtu labu prognozi konkrētas fobijas ārstēšanā, jāņem vērā vairāki faktori: Šie ir tikai daži faktori, kas var izraisīt pozitīvas ārstēšanas iespējas.
- Ātra ārstēšana
- Fobijas saistība ar pašreizējo dzīves konfliktu
- Ģimenes atbalsts fobijas ārstēšanā
Piesardzības nolūkā skartajai personai jāapzinās, ka bioloģiskie procesi var izraisīt arī recidīvu.
Jo ilgāk no fobijas izārstēta persona nesaskaras ar bijušo baiļu objektu, jo vairāk reakcijas slieksnis smadzenes atkal nokrīt. Tāpēc pēkšņa konfrontācija ar bijušo baiļu objektu ļoti ātri var izraisīt recidīvu. Šī iemesla dēļ ikviens skartais var veikt piesardzības pasākumus, regulāri turpinot ikdienas dzīvē terapijā apgūto.
Caur iemācīto atpūta metodes, skartā persona var regulēt savu trauksmi īpašās situācijās, lai varētu panākt normālu uzvedību. Terapijā skartajai personai jāapgūst arī jaunas perspektīvas. Īpaši svarīgi, lai skartā persona nejustos “baiļu žēlastībā”, bet varētu aktīvi cīnīties ar bailēm.
Baiļu atzīšana ir liels solis pareizajā virzienā. Satikšanās ar bijušo baiļu objektu skartajai personai parāda, ka katastrofas nebūs un bailes nav pamatotas. Visi šie pasākumi, lai aktīvi darbotos pret bailēm, arī stiprinās skartās personas pašapziņu.
Visām terapijas laikā apgūtajām profilakses metodēm ir svarīgi nepakļaut sevi laika spiedienam. Ar iemācīto atpūta skartajai personai vajadzētu būt iespējai apmeklēt pat visintensīvākās, bailes izraisošās situācijas un piedzīvot tās bez bēgšanas.
Visi šīs sērijas raksti:
