Kuras ārstēšanas pieejas ir perspektīvas no šodienas perspektīvas?
Pēdējos gados ir veikti intensīvi pētījumi par jaunām terapeitiskām iespējām Krona slimība. Galvenā uzmanība ir pievērsta jaunu tā saukto bioloģisko vielu izstrādei. Tās ir zāles, kuras ražo citi organismi (galvenokārt baktērijas).
Pavisam nesen tika apstiprināta integrīna antiviela vedolizumabs, kuram ir atšķirīgs darbības mehānisms nekā visiem pārējiem antivielas iepriekš apstiprināts hroniska iekaisīga zarnu slimība. Nākotnē var sagaidīt jaunas zāles no šīs aktīvo sastāvdaļu grupas. Tādi savienojumi kā Ustekinumabs vai Etrolizumabs joprojām tiek testēti, un dažās valstīs tos jau izmanto ārstēšanai.
Tomēr pat šīs jaunās aktīvās sastāvdaļas ir paredzētas slimības simptomātiskai ārstēšanai. Tā sauktie “izkārnījumu transplantācija”Izmanto pilnīgi atšķirīgu pieeju. Šeit attīrītu izkārnījumu no veselīga donora ievada pacienta zarnās (ar kapsulu vai zondi).
Hipotēze ir tā, ka bojāti zarnu flora tādējādi tiek līdzsvarots CED pacienta stāvoklis. Retos gadījumos teorētiski būtu iespējams izārstēt šo slimību. Tomēr procedūra joprojām ir sākumstadijā, un joprojām notiek plašas pārbaudes.
Kāds ir pašreizējais Krona slimības paredzamais dzīves ilgums?
Parasti hroniskas iekaisīgas zarnu slimības, piemēram, Krona slimība un čūlainais kolīts maz vai vispār negatīvi neietekmē paredzamo dzīves ilgumu. Tas nozīmē, ka skartie parasti dzīvo tikpat ilgi kā veseli cilvēki. Tas attiecas tik ilgi, kamēr slimību ārstē speciālists. Tāpēc cietušajiem ir svarīgi nopietni izturēties pret sevi, meklēt medicīnisko palīdzību un lietot parakstītās zāles, kā norādījis ārsts.
No vienas puses, tas var samazināt tipisku novēlotu komplikāciju iespējamību, piemēram, zarnu vai fistulu saspiešanu, kas nav dzīvībai bīstama, bet nopietni ierobežo dzīves kvalitāti. No otras puses, laba ārstēšana samazina arī tādu retu komplikāciju rašanās varbūtību, kas var akūti apdraudēt dzīvību. Tie ietver, piemēram, t.s. toksisks megakolons vai zarnu perforācija.
