Komplikācijas Angiogrāfija

Komplikācijas

Angiogrāfijas parasti ir invazīvas diagnostikas procedūras. Tas nozīmē, ka ādas barjera ir salauzta, lai iekļūtu ķermeņa iekšpusē. Komplikācijas tomēr ir pārvaramas.

Biežākās nevēlamās komplikācijas ir saistītas ar punkcija. Tā kā kontrastviela jāinjicē asinis kuģi, trauku traumē katetrs, kas parasti ir ļoti plāns. Tas ietver lielāku risku ar arteriālo kuģi nekā ar vēnu traukiem, kā tas ir asinis spiediens artērija ir ievērojami augstāks.

Ja asiņošana pēc procedūras netiek pietiekami apturēta, asiņošana notiks injekcijas vietas apkārtējos audos. Retos gadījumos traukā var attīstīties arī aneirismas vai fistulas. Atkarībā no operācijas vietas, piemēram, sirds, neilgi pēc pārbaudes var rasties neliela spriedzes sajūta.

Pašas pārbaudes laikā cilvēks parasti nejūtas daudz. Jebkura kuģi un plastiski teorētiski var ievainot katetru izvadītos orgānus. Pateicoties īpaši mīkstajam un elastīgajam katetra materiālam, šie riski tagad ir lielā mērā novērsti. Kontrastviela dažiem cilvēkiem var izraisīt alerģiskas reakcijas. Atkarībā no kontrastvielas veida problēmas ar vairogdziedzeris or niere var rasties.

Kontrasta vide

Kontrastvielas uzdevums angiogrāfija ir piesaistīt uzmanību radioloģiskajā attēlā ar atšķirīgu rentgenstaru absorbcijas uzvedību. Tas ļauj skaidri atšķirt reģionu, caur kuru plūst kontrastviela, no pārējiem ķermeņa mīkstajiem audiem. Kontrastvielas, kas satur jods tiek izmantoti īpaši bieži.

Tādas vielas kā jods ir pazīstami arī kā radiopaque. Viņi lielā mērā absorbē radioaktīvos starus un tādējādi veido kontrastu. Tos kontrastē ar dažādām jaunākām vielām.

Tie ietver sāls šķīdumus vai pat gāzveida oglekļa dioksīdu. Tos sauc Rentgenstūris negatīvi, jo tie ir ārkārtīgi caurlaidīgi stariem. Tos galvenokārt izmanto jods neiecietība. MRI angiogrāfija, galvenokārt tiek izmantoti tā sauktie “gadolīnija helāti”.

MR

Angiogrāfija saistībā ar magnētiskās rezonanses attēlveidošanu ir pazīstama arī kā magnētiskās rezonanses angiogrāfija vai īsāk sakot “MRA”. Tas rada trīsdimensiju attēlu daudzos slāņos un plaknēs. Ir vairākas metodes, taču atšķirībā no citiem angiogrāfiskiem izmeklējumiem katetru traukā nav nepieciešams ievietot.

Lielā magnētiskās rezonanses angiogrāfijas priekšrocība ir tā, ka tām lielākoties nav nepieciešama kontrastviela un tādējādi arī nav vajadzīga punkcija kuģa. MRI, kas mēra visu mīksto audu magnetizāciju, nosaka augstu magnetizāciju, īpaši ar tikko ieplūstošu asinis. Tas, ka atlikušie audi stāv uz vietas un asins plūsma mainās tikai traukos, nozīmē, ka tos var parādīt ar augstu signāla līmeni.

Citās procedūrās var izmantot arī kontrastvielu, kas satur gadolīniju. Šajā gadījumā nav nepieciešams izmantot garu katetru. Pat ļoti mazos daudzumos tas ārkārtīgi uzlabo asinsvadu attēlveidošanu. Papildu MRI priekšrocība ir arī apstarojuma trūkums, kas vienmēr jāņem vērā, uzņemot rentgena vai CT attēlus.