Infūzijas terapija | Dzirdes zaudēšana

Infūzijas terapija

Infūzijas terapijā zāļu vielas izšķīdina šķīdumā. Šo šķīdumu (infūziju) injicē vēnas un sasniedz skarto ķermeņa daļu (piem iekšējā auss gadījumā, ja akūts dzirdes zudums) caur asinis. Pēkšņa kurluma terapijas vadlīnijās vācu ENT ārsti iesaka lietot infūzijas terapiju glikokortikoīdi (prednizolona, metilprednizolons), kam ir pretiekaisuma un dekongestants efekts.

Infūzijas terapiju parasti var veikt ambulatorās praksēs, un tā mainās no 5 līdz 10 infūzijām, kuras nepārtraukti injicē viena pēc otras, pat nedēļas nogalēs. Sesijas ilgums ir no 30 līdz 40 minūtēm. Kad glikokortikoīdi lieto ilgstoši, var rasties blakusparādības, piemēram, osteoporoze, muskuļu zudums vai psiholoģiskas izmaiņas (nemiers, miega traucējumi).

As glikokortikoīdi palielināt asinis cukura līmenis, jo īpaši jāuzrauga to lietošana diabēta slimniekiem. Vēl viena infūzijas terapijas forma ir reoloģiska (= asinis ar plūsmu saistīta) terapija. Šīs metodes mērķis ir palielināt asins plūsmu iekšā iekšējā auss.

Aktīvajai sastāvdaļai hidroksietilcietei (HES) ir šī asins plūsmu palielinošā iedarbība, kā arī pentoksifilīns vai mazmolekulāri dekstrāni (cukura molekulas). Lietojot šīs aktīvās sastāvdaļas infūziju veidā, var rasties šādas blakusparādības: alerģiska reakcija ar niezi, galvassāpes, kuņģis spiediens, mudināt urinēt, miega traucējumi. Pašlaik tiek pētīta C vitamīna efektivitāte infūzijas terapijā, jo arvien vairāk pastāv aizdomas, ka C vitamīnam ir pozitīva ietekme uz asinsriti un iekaisuma dziedināšanu. Pirmais Japānas pētījums parādīja ievērojamu dzirdes jutīguma uzlabošanos pēc infūzijas terapijas ar C vitamīnu. Tā kā šai teorijai ir nepieciešama papildu izpēte, pašlaik nevar sniegt ieteikumus šai terapijai. Tomēr nobeigumā jāsaka, ka infūzijas terapijas efektivitāte salīdzinājumā ar citiem terapijas veidiem nav skaidri pierādīta, tāpēc likumā paredzētais veselība apdrošināšanas sabiedrības nesedz terapijas un izmantoto zāļu izmaksas. Kortizons pret akūtu dzirdes zudumu