Definīcija
Hippocampus nosaukums nāk no latīņu valodas un nozīmē tulkoto jūras zirgu. Hipokamps kā viena no vissvarīgākajām cilvēka struktūrām smadzenes šo nosaukumu nes, atsaucoties uz jūrzirgiem līdzīgo formu. Tā ir daļa no telencephalon un ir atrodama vienu reizi katrā pusē smadzenes.
Anatomija
Hippocampus nosaukums nāk no latīņu valodas un nozīmē tulkoto jūras zirgu. Hipokamps kā viena no vissvarīgākajām cilvēka struktūrām smadzenes šo nosaukumu nes, atsaucoties uz jūrzirgiem līdzīgo formu. Tā ir daļa no telencefalona un ir atrodama vienu reizi katrā smadzeņu pusē.
Telencefalons, saukts arī par gala smadzenēm, ir lielākais no pieciem smadzeņu segmentiem. Kā daļu no centrālā nervu sistēmascilvēka smadzenes parasti iedala šādās sadaļās: endbrain, diencephalon, midbrain / mesencephalon, aizmugurējās smadzenes/ metencephalon un afterbrain / mieloncephalon. Galvas smadzenes atkal ir sadalītas apmēram piecās dažādās daivās.
Abu puslodes temporālajās daivās (temporālās daivas) hipokampi atrodas šķidrumu piepildītu sānu kambaru apakšā. Ja kāds iedomājas horizontālu griezumu acu līmenī, tie parādās kā saritināta struktūra uz apakšējās griezuma virsmas. Hipokampu arī sadala tālāk: Gyrus dentatus, cornu ammonis / ammonshorn un subiculum kopā veido Formatio hippocampi, funkcionālu vienību.
Līdzīgi kā smadzeņu garozā, arī hipokampu veido nervu šūnu slānis. Informācija no maņu orgāniem nonāk zobu zobos, tiek atlasīta hipokampā, tiek pārnesta caur subikulu un sadalīta. Turklāt hipokamps saņem un pārraida signālus no citiem smadzeņu reģioniem un uz tiem. Priekšējā daiva = sarkana (pieres daiva, priekšējā daiva)
Hipokampa funkcija
Hipokamps pārstāvēja funkcionālo saskarni starp cilvēku īstermiņa un ilgtermiņa atmiņa. Apziņa nepārtraukti uztver milzīgu informācijas daudzumu no apkārtējās vides ar maņu orgānu palīdzību. Šī informācija tiek nodota centrālajai nervu sistēmas, kur tas no smadzeņu garozas caur entorhinal garozu nonāk hipokampā.
Pēc satura apstrādes tie nonāk citā hipokampā un citur limbiskā sistēma, kurai piedēvē emocionālo un kompulsīvo uzvedību. Apkopotie seansi un informācija netiek glabāti hipokampā, bet vispirms tiek atlasīti un salīdzināti ar jau pieredzētiem iespaidiem. Tādā veidā hipokamps darbojas kā koordinējošs “starpnieks” starp jaunu informāciju un jau zināmo.
Tas veido cilvēku atmiņa pārsūtot saturu no īstermiņa uz ilgtermiņa atmiņu. Esošā informācija tiek salīdzināta un modificēta, ja pastāv atšķirības. Ja runa ir par vairākkārt uztvertiem vai līdzīgiem iespaidiem, tie arvien vairāk nostiprinās atmiņa.
To nozīme palielinās. Bet hipokampā tiek apstrādāta ne tikai faktiskā informācija, bet arī emocionālā informācija. Emocionālā sajūta tiek pastiprināta kopā ar citām limbiskā sistēma. Hipokampa struktūra ir pakļauta plastiskām izmaiņām. Jauni savienojumi starp atsevišķām nervu šūnām tādējādi var nodrošināt ātrāku informācijas pārsūtīšanu ilgtermiņa atmiņā.
